Saeimas komisija turpinās vērtēt priekšlikumus Veselības aprūpes finansēšanas likumam
Rīga, 8.nov., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien plkst.10 turpinās vērtēt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu pirms otrā lasījuma.
Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāka skatīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu. Otrajam lasījumam tika saņemti 143 priekšlikumi. Saeimas komisija otrdien izskatīja 27 no tiem.
Pagaidām panākts konceptuāls deputātu atbalsts tam, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā jāieraksta, ka veselības aprūpes budžetam 2020.gadā jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Uz otro lasījumu saistībā ar šīs normas ierakstīšanu likumā tika saņemti četri priekšlikumi - no tiesībsarga Jura Jansona, deputāta Romualda Ražuka (V), Saeimas frakcijas "Saskaņa" un deputāta Andreja Klementjeva (S). Komisija aicināja Saeimas juridisko biroju apvienot visus četrus priekšlikumus vienā, un iesniegt to izskatīšanai komisijā nākamnedēļ.
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē otrdien izskanēja aicinājums no veselības aprūpes minimālā pakalpojumu groza izņemt ģimenes ārstu pakalpojumus. Sēdes dalībnieku vidū viedokļi par piedāvājumu krasi atšķīrās - viena daļa deputātu un sēdes dalībnieku atbalstīja šo ieceri, bet apmēram tikpat liela daļa neatbalstīja. Deputātu un sēdes dalībnieku vidū izcēlās asas diskusijas, brīžiem pat augstos toņos, tomēr par to, kurš no variantiem ir atbalstāmāks, tā arī neizdevās vienoties.
Kā ziņots, jaunais likums ir nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts pagaidām sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komiteja nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Tas izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. "Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
