Saeimas komisija turpinās skatīt priekšlikumus Veselības aprūpes finansēšanas likumam
Rīga, 21.nov., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien plkst.10 turpinās vērtēt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu pirms otrā lasījuma.
Šodien šo likumprojektu skatīs gan komisija, gan parlamenta apakškomisija - plkst.9 priekšlikumus vērtēs Sabiedrības veselības apakškomisija, plkst.10 - Sociālo un darba lietu komisija, kas darbu ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu iecerējusi turpināt arī plkst.15
Likumprojektam tika saņemti 143 priekšlikumi, un komisija tos sākusi vērtēt pirms divām nedēļām.
Jaunais likums ir nepieciešams, lai veicinātu veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma piesaisti un ilgtspēju.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts pagaidām sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos paredzēts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredzēs ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta likuma pārejas noteikumos sākotnēji tika iekļauts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā. Tomēr Ministru kabineta komiteja nolēma konkrētās summas pievienot likumprojekta anotācijai, izņemot tās no paša likuma.
Tas izraisīja lielu sašutumu no Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, kura piedalījās likumprojekta izstādē un uzstāja uz finanšu garantiju iekļaušanu šajā likumā. Arodbiedrība uzskata, ka Ministru kabineta komitejas lēmums rupji pārkāpj vienošanos, kas tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē augustā, un tika saskaņota NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē augusta beigās. "Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim," sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
