Sabiedrības izglītošanai par uztura bagātinātājiem plāno atvēlēt 275 848 eiro
Lai sabiedrību informētu par aizvien pieaugošo uztura bagātinātāju klāstu, kā arī nodrošinātu stingrāku kontroli produkcijai, kas ienāk no trešās pasaules valstīm, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram 2018.gada budžetā plānots novirzīt papildu 275 848 eiro, liecina Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, ko plānots skatīt Ministru kabineta komitejas sanāksmē 18.jūlijā.
Zemkopības ministrija skaidro, ka Latvijas tirgū vidēji gada laikā tiek laisti vairāk nekā 500 jauni uztura bagātinātāji, ko piedāvā uzņēmumi, aptiekas, kā arī interneta tirdzniecība un sociālie tīkli. Sabiedrības informēšana ir ļoti būtiska, jo liela daļa "brīnumlīdzekļu" reklāmu piedāvātāju tīmekļa vietnes lokalizētas ārpus Eiropas Savienības robežām, tāpēc ir sarežģīti cīnīties ar šiem komersantiem, izmantojot ierastās administratīvām uzraudzības metodes, līdz ar to jāizmanto citas iespējas.
Tā, piemēram, par 7000 eiro plānots izveidot videofilmu, kurā atspoguļots būtiskākais, kas jāņem vērā, iegādājoties preces internetveikalā. Par 60 000 eiro plānots veidot audio un televīzijas reklāmu raidīšanu plašsaziņas līdzekļos, par 4000 eiro veidos vairākas kampaņas un nozares seminārus. Tāpat plānots modernizēt PVD Uztura bagātinātāju reģistru, kas ir tehniski novecojis un nav izmantojams datu apstrādei par specifiskiem produktiem - diētisko pārtiku, maisījumiem zīdaiņiem, uztura aizstājējiem svara kontrolei, dabīgo minerālūdeni.
Skaidrojumā arī teikts, ka 2015.gada nogalē uztura bagātinātāju reģistrā bija iekļauti 6070 uztura bagātinātāji, bet PVD uzskaitē iekļauti 37 uztura bagātinātāju ražošanas uzņēmumi. Laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam PVD sagatavoja un nosūtīja 294 vēstules uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām par ražoto vai tirgoto uztura bagātinātāju neatbilstībām tiesību aktiem. No tām 28% - par neatļauto veselīguma norāžu lietošanu, 24% - par nereģistrētajiem uztura bagātinātājiem, 48% - par atšķirībām reģistrā sniegtajā informācijā un tirdzniecības marķējumā.
Tāpat PVD ir veicis 51 kontroli uztura bagātinātāju ražošanas uzņēmumos. Konstatētas 93 neatbilstības, no tām visvairāk neatbilstību bijis paškontroles procedūrās (22 gadījumi), neatbilstības pārtikas aprites telpu higiēnā (10 gadījumu) un neatbilstības iekārtu un aprīkojuma higiēnā (deviņi gadījumi).
Plānots, ka jautājumu par nepieciešamo finansējumu uztura bagātinātāju uzraudzībai un sabiedrības izglītošanai 2018.gadam plānots skatīt turpmāk valdības sēdēs likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem.
Kā ziņots, Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos uztura bagātinātāji definēti kā pārtikas produkti uztura papildināšanai vitamīnu un minerālvielu veidā. Uztura bagātinātājus realizē noteiktās devās kapsulās, pastilās, tabletēs, dražejās, pulvera maisiņos, ampulās, pilināmās pudelītēs un citā līdzīgā šķidruma un pulvera veidā, kas paredzēts lietošanai mazā un nomērītā daudzumā.
Pārtikas, tostarp uztura bagātinātāju, aprites valsts uzraudzība un kontrole ir PVD pārziņā.
LETA
