Riekstiņš: situācija Dienvidosetijā sāk līdzināties Ziemeļkiprai

Pēc Krievijas lēmuma atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, situācija šajās teritorijās sāk līdzināties situācijai Ziemeļkiprā, Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisiju sēdē 3.septembrī norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

"Krievija ar Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarības atzīšanu tuvojas Ziemeļkipras situācijai. Turklāt situācija Ziemeļkiprā ir pat labāka, jo tur vismaz ir ANO", Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisijā teica Māris Riekstiņš, kurš deputātus informēja par 1.septembrī notikušās Eiropadomes darbu

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Eiropas Savienības līderi 1.septembrī skaidri nosodīja Krievijas lēmumu atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, kā arī vienlaikus stingri iestājās par Gruzijas teritoriālo vienotību. "Eiropas Savienība šajā jautājumā saglabāja vienotību", norādīja Māris Riekstiņš. "Protams, diskusijas parādīja, ka atsevišķām dalībvalstīm ir atšķirīgs skatījums uz attiecībām ar Krieviju, ko nosaka šo valstu dažādā vēsturiskā un ģeogrāfiskā pieredze. Tomēr kopumā pieņemtais dokuments ir saturiski labs".

Par ļoti būtisku ārlietu ministrs uzskata ES līderu skaidri pausto gatavību stiprināt attiecības ar Gruziju un palīdzēt atjaunot tās karā sagrauto ekonomiku. Šobrīd Gruzijai visvairāk nepieciešams atbalsts dzelzceļu, autoceļu un tiltu atjaunošanā. Tāpat ļoti būtiski ir palīdzēt Gruzijai atgūt starptautisko investoru uzticību, skaidroja Māris Riekstiņš. "Manuprāt, vislabākā atbilde uz Krievijas rīcību ir atbalsts Gruzijai, kā arī darbs pie Eiropas Savienības enerģētikas neatkarības stiprināšanas."

Māris Riekstiņš atgādināja, ka ES prezidējošās valsts Francijas prezidents Nikolā Sarkozī 8.septembrī dosies uz Maskavu, lai panāktu Krievijas karaspēka izvešanu no Gruzijas. "Ja Sarkozī sarunas Maskavā nenesīs augļus, tad tas nepaliks bez sekām", teica ārlietu ministrs.

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Dzintars Rasnačs pauda viedokli, ka ES reakcija nav bijusi pietiekami asi. "Runāšu skaidru valodu - Krievija uzvedās kā starptautiskais huligāns. Ja viens huligāns ārdās un visu posta, vai mēs tikai palīdzēsim atjaunot sapostīto?"

Arī Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputāte Sandra Kalniete kritiski vērtēja Eiropadomes noslēguma secinājumus. "Mani dara uzmanīgu tas, ka secinājumus apsveic arī Krievija, kurai tie der gan iekšējai propagandai, gan ārējai retorikai." Sandra Kalniete arī norādīja, ka viņai nav pieņemama Nikolā Sarkozī došanās uz Maskavu 8.septembrī, pirms vēl Krievija izpildījusi savas saistības un izvedusi karaspēku no Gruzijas. "Tas liecina par Eiropas Savienības vājumu. Eiropai vajadzēja skaidri pateikt, kas notiks, ja Krievija nepildīs savas saistības".

Savukārt Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputāts Artis Pabriks piekrita ārlietu ministram Mārim Riekstiņam, ka Eiropadomes secinājumi ir solis uz priekšu. "Situācija nereti tiek salīdzināti ar 1938.gadu un Minhenes vienošanos. Šie secinājumi mazina bažas, ka Minhene varētu atkārtoties".

Saeimas ES informācijas centrs