Rīdzinieku viedokli par korupciju Rīgas domē veido galvenokārt plašsaziņas līdzekļi
Pēc Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītāja deputāta Einara Cilinska (TB/LNNK) ierosinājuma tirgus un socioloģisko pētījumu centrs SKDS maijā un jūnijā ir veicis Rīgas uzņēmēju un iedzīvotāju aptauju, lai izzinātu viņu uzskatus par korupciju Rīgas domē. Aptaujāti 506 Rīgas uzņēmēji, kuriem tika lūgts norādīt, kā viņi vērtē Rīgas domes darbību kopumā, kā arī sniegt vērtējumu par vairākiem domes darbības aspektiem. Par šo pašu tēmu aptaujāti tika arī 782 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji 18 – 74 gadu vecumā.
Atbilstoši pētījuma rezultātiem 50 procenti aptaujāto uzņēmēju Rīgas domes darbību vērtē kopumā pozitīvi. Pretēju viedokli pauž 17 procenti respondentu. Gandrīz trešā daļa – 32 procenti respondentu atzīst, ka viņiem ir "grūti pateikt", kā viņi vērtē pašvaldības darbu.
Piecu punktu skalā (kur "1" nozīmē "korupcija ir ļoti izplatīta", bet "5" – "korupcijas nav vispār") korupcijas izplatību Rīgas domē un tās struktūrvienībās aptaujātie Rīgas uzņēmēji vērtē ar 3.09.
34 procenti respondentu - uzņēmēju pauž viedokli, ka korupcijas pašvaldībā nav vai tā ir ļoti neliela (vērtējums "5" un "4"), bet 22 procenti norāda, ka korupcija domē ir salīdzinoši izplatīta (vērtējums "1" un "2") .
Starp uzņēmējiem 85 procenti informāciju par negodīgiem vai šaubīgiem darījumiem Rīgas domē iegūst no "masu informācijas līdzekļiem". 21 procentā gadījumu uzņēmēji atzīmējuši, ka šāda veida informāciju gūst "no dažādiem stāstiem par kādu uzņēmēju pieredzi (nav zināms konkrēts cilvēks)" un – tāpat 21 procentā gadījumu – "no draugu, paziņu personiskās pieredzes. To, ka informācijas avots ir "personiskā saskarsme ar Rīgas domi", minēja pieci procenti aptaujāto uzņēmēju. Astoņi procenti uzņēmēju norādīja, ka viņiem "nav informācijas" par negodīgiem vai šaubīgiem darījumiem domē.
Rīgas iedzīvotāji par korupcijas izplatību domē ir noskaņoti kritiskāk nekā uzņēmēji – iedzīvotāju vidējais vērtējums ir 2.03 punkti. To, ka korupcija pašvaldībā ir diezgan izplatīta, uzskata 67 procenti aptaujāto rīdzinieku, bet septiņi procenti pauž viedokli, ka tā drīzāk nav izplatīta.
Arī Rīgas iedzīvotāji kopumā visbiežāk (71 procents) atzīst, ka informāciju par negodīgiem vai šaubīgiem darījumiem domē iegūst no "masu informācijas līdzekļiem". Otrs biežāk minētais avots (27 procenti) ir "draugu, paziņu personiskā pieredze", bet 17 procenti izvēlējušies atbildi "dažādi stāsti par uzņēmēju pieredzi (nav zināms konkrēts cilvēks)". Rīdzinieki kopumā biežāk nekā uzņēmēji norādījuši uz savu personisko saskarsmi ar domi (11 procenti). To, ka viņiem nav informācijas par negodīgiem darījumiem pašvaldībā, atzīst septiņi procenti iedzīvotāju.
Tomēr vairākums aptaujāto pozitīvi vērtējuši domes darbinieku attieksmi (54 procenti) un viņu kompetenci, zināšanas (54 procenti). Tikai nedaudz retāk (49 procenti) šāds vērtējums sniegts darbinieku godīgumam. Vairāk nekā trešdaļa respondentu (35 procenti) izvēlējušies atbildi "grūti pateikt".
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš: "Raksturojot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par korupciju Rīgas domē, jāņem vērā, ka vairākums no viņiem ziņas par negodīgiem vai šaubīgiem darījumiem iegūst no masu informācijas līdzekļiem. Uz negatīvu personisko pieredzi ir norādīts samērā reti. Zīmīgi, ka iedzīvotāji situāciju domē un tās struktūrvienībās vērtē kritiskāk nekā uzņēmēji. Pētījums gan uzrāda vairākus riskus – par problēmu, kārtojot darījumus ar Rīgas domi, tiek atzīts patērētais laiks, prasīto dokumentu daudzums un tas, ka ir jāvēršas pie vairākām personām, vairākās iestādēs, un tas varētu radīt vēlmi šo procesu "optimizēt". Vismaz teorētiski vairākums aptaujāto uzņēmēju sīku dāvanu, ziedu pasniegšanu amatpersonām neuzskata par nosodāmu. Pētījums arī apliecina, ka uzņēmēji nejūtas zinoši par Rīgas domes regulējošajiem noteikumiem, par to, kādas ir iespējas pārsūdzēt nepatīkamu lēmumu."
Vērtējot dažādus priekšlikumus par korupcijas mazināšanu Rīgas domē, uzņēmēji visbiežāk (41 procents) par nepieciešamu atzinuši lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu, un tikai nedaudz retāk (38 procenti) minēta iepirkumu centralizēšana. 33 procenti aptaujāto uzņēmēju par nepieciešamiem pasākumiem korupcijas mazināšanai atzinuši konsultatīvās padomes izveidi un Domes ētikas kodeksa apstiprināšanu. Par pēdējiem diviem pasākumiem respondenti salīdzinoši bieži izteikušies, ka šie pasākumi "situāciju nepasliktinās, bet arī neizlabos".
Arī aptaujātie Rīgas iedzīvotāji kopumā par svarīgu korupcijas mazināšanai atzina lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu (33 procenti). Nedaudz retāk (30 procentu) respondenti par nepieciešamu uzskatījuši domes ētikas kodeksa apstiprināšanu. Viedokli, ka iepirkumu centralizēšana un konsultatīvās padomes izveide ir būtiska korupcijas mazināšanai, pauda attiecīgi 25 un 24 procenti respondentu. Rīdzinieki kopumā biežāk nekā uzņēmēji atzīmējuši, ka, pēc viņu domām, šie pasākumi "situāciju nepasliktinās, bet arī neizlabos" (17 –24 procenti).
Pilns pētījuma teksts tiks iesniegts Rīgas domes Pretkorupcijas komisijai, kura to varētu izskatīt nākamajā sēdē trešdien, 2.jūlijā.
