Rīdzinieku vairākums atbalsta privāto graustu atsavināšanu
Šādi dati iegūti socioloģiskajā aptaujā, kuru februārī rīkoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 38,1% rīdzinieku izvēlējās atbildi "drīzāk atbalstu", 30% – "pilnīgi atbalstu", 13,6 % – "drīzāk neatbalstu" un 5,1% – "pilnīgi neatbalstu". Noteiktas atbildes nebija 13,2 % aptaujāto. Salīdzinot dažādu sociāldemogrāfisko grupu pausto attieksmi, konstatējams, ka biežāk nekā caurmērā atbalstu ierosinājumam izteikuši respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu, kuriem ir zemāki ienākumi un kuri dzīvo Zemgales priekšpilsētā. Ierosinājumu biežāk neatbalstīja vīrieši, rīdzinieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, aptaujātie ar vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Kurzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona iedzīvotāji.
Jau ziņots, ka Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja uzdeva Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un Īpašuma departamentam sadarbībā ar Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldi un Pilsētas attīstības departamentu izstrādāt un iesniegt priekšlikumus pašvaldības rīcības plānam tai piederošo graustu likvidēšanai, nosakot, kuru graustu sakārtošana vai nojaukšana uzskatāma par prioritāru. Īpašuma departamentam uzdots arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 16 "Kārtība, kādā sakārtojamas vai nojaucamas fizisko un juridisko personu īpašumā esošās būves Rīgā". Komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC), kurš graustu likvidēšanu Rīgā pasludinājis par vienu no savas darbības prioritātēm, uzsvēra, ka pašreizējā organizatoriskā un normatīvā bāze ir nepietiekama radikālai rīcībai. "Pašvaldība lēni, bet noteikti atbrīvojas no tai piederošajiem graustiem, un ciešāka sadarbība starp domes struktūrvienībām, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos šo procesu noteikti paātrinās. Taču joprojām atklāts ir jautājums, ko iesākt ar pilsētvidi degradējošajām būvēm, kuras pieder privātpersonām. Esmu uzdevis mūsu speciālistiem līdz 1. maijam izstrādāt priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, ar tiem vērsīsimies pie valdības. Es uzskatu – ja privātais īpašnieks ilgstoši negrib vai nespēj sakārtot savus līdz graustu stāvoklim novestos īpašumus, šie īpašumi no viņa piespiedu kārtā jāatsavina."
Šobrīd par pilsētvidi degradējošām uzskatāmas 124 valsts, fizisku un juridisku personu īpašumā esošas būves un 45 pašvaldībai piederošas ēkas (tai skaitā ar privatizētiem dzīvokļiem), kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus, būvju lietotājus un bojā pilsētas ainavu. To likvidāciju apgrūtina apstāklis, ka aptuveni 1/3 daļa no tām ir valsts aizsardzībā esoši arhitektūras pieminekļi vai arī šīs būves atrodas valsts kultūras un dabas pieminekļu aizsardzības zonās. 2007. gadā nojaukti 26 grausti un atjaunoti seši.
