REIBONIS
apkārtējo priekšmetu griešanās sajūtā vai līdzsvara traucējumos. Tas var būt saistīts ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu. Reibonis rodas sakarā ar traucējumiem vestibulārajā (līdzsvara) aparātā iekšējā ausī vai galvas smadzenēs. Reiboņa cēloņi var būt ļoti dažādi - ausu slimības, galvas smadzeņu asinsvadu skleroze, galvas smadzeņu dažādu apvidu iekaisums, asinsrites traucējumi, galvas trauma, audzējs. Reibonis bieži rodas slimniekiem, kam ir neiroze, anēmija, pazemināts vai paaugstināts asinsspiediens. Reiboni var izraisīt arī alkohols vai tvana gāze, saindēšanās ar uzturu u.c. Tas var rasties arī veselam cilvēkam sakarā ar strauju ķermeņa stāvokļa maiņu (piem., pieceļoties no gultas), griešanos, šūpošanos, kā arī braucot ar automobili vai kuģi vai paceļoties lielā augstumā. Atkarībā no cēloņa un bojājuma vietas reibonis var būt lēkmjveidīgs un pastāvīgs. Lēkme ilgst no dažām sekundēm līdz dažām stundām vai dienām. Lēkmjveidīgs reibonis, kura laikā griešanās sajūta saistīta ar noteiktu virzienu, ir raksturīga pazīme Menjēra sindromam jeb vestibulārajam sindromam. Ārstē atkarībā no cēloņa.
