Rīga, 29.aug., LETA. Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) aicina kritiski novērtēt un izstrādāt kritērijus, uz kuru pamata ārstējošais ārsts ir tiesīgs slimības lapas izrakstīt, aģentūrai LETA norādīja prezidents Aivars Vētra.

Vētra norādīja, ka pēc LRPOA rīcībā esošās informācijas slimības lapas izrakstīšanai patlaban spēkā ir tikai viens normatīvajos aktos pieminēts objektīvi pārbaudāms kritērijs - slimības esamība, kas dokumentēta atbilstoši medicīnas lietvedības prasībām.

Pēc Vētras paustā, tālākais ir atkarīgs no subjektīva pacienta un ārstējošā ārsta personisko viedokļu kopsaucēja atrašanas, kas pamatā tomēr balstās uz pacienta vēlēšanos vai nevēlēšanos iet uz darbu vai ne. Turklāt saistībā ar to rodas arī objektīva ētiskas dabas problēma - ārstējošajam ārstam, atbilstoši medicīnas ētikas prasībām ir jābūt pacienta pusē un bez atbilstoša normatīvo aktu prasību pamata ārstējošais ārsts nedrīkst būt "valsts kases interešu sargs".

LRPOA uzskata, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) paustās bažas par pārejošās darba nespējas apjomu pieaugšanas tendencēm ir pamatotas, bet šis fakts prasa vispusīgu izvērtējumu ne tikai no slimības lapu saņēmēju, kā arī darba devēju nepietiekošās pilsoniskās nostājas nosodījuma puses, bet ir nepieciešams arī kritiski novērtēt Latvijā pastāvošos kritērijus.

Vētra norādīja, ka lielā mērā pārejošās darba nespējas apjoma pieaugšana ir saistīta ar pastāvošo vienkāršoto pieeju slimības gadījumā darba ekspertīzes laikā tradicionāli vērtēt tikai slimības faktu un neveikt arī objektīvu pacienta funkcionēšanas novērtējumu.

LRPOA jau pirms laika ierosināja par darbnespējas ekspertīzi atbildīgajām ministrijām - Veselības ministrijai (VM) un Labklājības ministrijai (LM) - kopīgi vienoties par speciālu uz funkcionēšanas novērtējumu balstītu Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijai atbilstošu kritēriju izstrādi pārejošās darba nespējas noteikšanai slimības gadījumā.

LRPOA ierosina izmantot tādus uz funkcionēšanas novērtējumu balstītus ar slimību saistītus kritērijus kā mobilitātes ierobežojumi, kas būtiski ierobežo personas nokļūšanu līdz darba vietai un atpakaļ, piemēram, imobilizācijas ģipša pārsēji un ortozes apakšējām ekstremitātēm, kas prasa kruķu vai braucamkrēsla izmantošanu, ierobežojumi, kas neļauj pildīt profesijai atbilstošus darba pienākumus un pacientam nav iespēja ierādīt citu darbu ar tādiem darba pienākumiem, kas atbilst pacienta funkcionēšanas spējām slimības laikā.

Tāpat uz funkcionēšanas novērtējumu balstīts ar slimību saistīts kritērijs, pēc LRPOA domām, varētu būt funkcionēšanas ierobežojums, kas paaugstina daba negadījuma riskus, piemēram, dzirdes vai redzes pasliktināšanās, kas neļauj savlaicīgi reaģēt uz darba biedru brīdinājumiem.

Turklāt Vētra uzstāj, ka darbnespēja bez īpaša funkcionēšanas novērtējuma ir nosakāma tikai tādu slimību gadījumā, kur pacients slimības laikā zināmu periodu var radīt apdraudējumu apkārtējiem, piemēram, infekcijas slimības, psihiskas slimības un līdzīgi, kā arī, ja ir slimības izraisīti vispārēji funkcionēšanas ierobežojumi, kas prasa gultas režīma ievērošanu, tostarp stacionēšanu.

LRPOA uzskata, ka patlaban veselības aprūpē pārāk maza uzmanība tiek pievērsta pacientu funkcionēšanas līmenim slimību vai traumu ārstēšanas laikā un daļēji to varot skaidrot arī ar medicīnas speciālistu nepietiekošajām zināšanām cilvēka funkcionēšanas jomā.

Vētra norādīja, ka jaunu kritēriju izstrādāšana ļautu sakārtot diskutablo pārejošas darbnespējas noteikšanas sistēmu un adekvāta veselības aprūpes valsts finansējuma sasniegšanas gadījumā arī cerēt uz kopējo slimības pabalstu apmēra samazināšanos.