Nesen Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kādai 23 gadus vecai papilomatozes pacientei tika veikta ārkārtīgi sarežģīta un Latvijā un pat visā pasaulē unikāla balsenes un trahejas daļas rekonstrukcijas operācija, lai sieviete spētu patstāvīgi elpot, ēst un runāt.

Rekurenta respiratora papilomatoze jeb cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ierosināta elpceļu saslimšana pacientei jau ir kopš bērnības un diemžēl šobrīd pasaulē nav tādu medikamentu, kas ļautu slimību pilnībā izārstēt. Jāuzsver, ka šī patoloģija ir ārkārtīgi reta.

Jānis Zariņš, Rīgas Austrumu slimnīcas Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgs: “Slimības perēkļi – labdabīga audu masa – galvenokārt bija izvietojušies tieši balss saišu reģionā. Taču, slimībai progresējot, pacientei tika nosprostoti elpceļi un iznīcinātas balss saites. Kritiskajā brīdī elpceļu atvere sašaurinājās līdz 2 milimetriem, kas ir jau dzīvību apdraudošs stāvoklis. Turklāt arī uzbalsenis, kas noslēdz elpceļus, izmēra ziņā viņai bija daudz mazāks, nekā cilvēkiem bez šādām veselības problēmām. Jaunās sievietes dzīves kvalitāte ievērojami pasliktinājās, vismaz 2 reizes mēnesī kritiskā stāvoklī ar elpas trūkumu viņa nonāca Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), kur pacientei, pielietojot lāzeru, tika likvidēti papilomatozes perēkļi un rētas. Šajā situācijā steidzami bija jāatrod iespējami labākais risinājums. Esmu patiesi gandarīts, ka Rīgas Austrumu slimnīcā multidisciplinārā mediķu komandā mums izdevās veikt šo ārkārtīgi komplicēto operāciju, sniedzot pacientei cerību dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.”

Minētā operācija kopumā noritēja 10 stundas. Tās ietvaros tika veikta visu bojāto audu rezekcija balsenes un  trahejas daļā un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to, ka, izrakstoties no slimnīcas, pacientei nebūtu nepieciešama traheostoma (mākslīgi izveidota atvere trahejā elpošanas nodrošināšanai), bet gan, lai viņa patstāvīgi spētu ēst, runāt un elpot. Visi mērķi tika izpildīti, jo sieviete šobrīd atrodas mājās, taču viņai vēl priekšā ir ilgstošs rehabilitācijas process. Operācijas rezultātā ir panākts tas, ka pacientes elpvads ir 16 mm plats, kas ir ļoti tuvu normai.

Operācijas pirmajā etapā pacientei elpvadā tika ievietota pagaidu traheostoma, jo, ņemot vērā niecīgo atveri elpceļos, citādākā veidā nebija iespējams nodrošināt anestēziju. Traheostoma bija nepieciešama arī pilnvērtīgai elpošanas nodrošināšanai rehabilitācijas periodā, kamēr paciente uzturējās Rīgas Austrumu slimnīcā.

Nākamajā operācijas posmā tika veikta balsenes skrimšļa pārdalīšana, bojāto audu un rētas izgriešana un rekonstrukcija ar 2 mikrovaskulāriem lēveriem ar mērķi atjaunot gan balsenes karkasu, gan balsenes un trahejas gļotādu. Balsenē un trahejā tika ievietots arī silikona stents, kurš nodrošina pagaidu audu stabilitāti dzīšanas periodā.

Pēc operācijas paciente 5 dienas pavadīja stacionāra “Gaiļezers” Intensīvās terapijas nodaļā. Taču, veselības stāvoklim uzlabojoties, viņa tika pārvesta uz Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļu, kur tika uzsākts rehabilitācijas process, iesaistoties fizioterapeitei un audiologopēdēm.

“Pacientei no jauna vajadzēja apgūt fizioloģiskās funkcijas, lai viņa pati spētu pilnvērtīgi elpot, ēst, dzert un runāt. Mums ir patiess prieks, ka sieviete mums uzticējās un arī pati ļoti iesaistījās visā ārstēšanas procesā, jo pacienta līdzestība ir ļoti būtiska. Rezultātā viņai ievērojami uzlabojās ne vien dzīves kvalitāte, bet arī ādas stāvoklis un izskats, jo, esot pastāvīgā skābekļa badā, arī šis orgāns tiek ietekmēts,” skaidro Jānis Zariņš.

Operācijas rezultātā netika izārstēta papilomatoze, bet gan balsenes stenoze. CPV pacientes elpceļu gļotādā un plaušās saglabājās. Tā kā plaušu papilomatoze ir diagnosticēta vien 1,6% iedzīvotāju visā pasaulē, sieviete ir reto slimību paciente.

Elpceļu rekonstrukcijas ir vienas no sarežģītākajām operācijām, jo tās tiešā mērā ir saistītas ar elpošanas funkciju. Tajā reģionā krustojas elpvads un barības vads, tāpēc ir vitāli būtiski nodrošināt pareizu to funkcionalitāti – lai ēdiens nonāktu barības vadā, nevis elpceļos.

CPV var tikt pārmantots vai iegūts dzīves laikā, galvenokārt seksuāla kontakta ceļā. Vīrusa infekcija var palielināt mutes dobuma, dažādu ginekoloģisko (piemēram, dzemdes kakla vēža) un citu audzēju attīstības risku. Savukārt papilomatozes simptomi ir atkarīgi no slimības smaguma pakāpes, tāpēc tie var būt ļoti dažādi, sākot ar klepu., un līdz pat balss kvalitātes izmaiņām un elpas trūkumam.

Minēto operāciju veica, kā arī pacientes pēcoperācijas aprūpē un rehabilitācijā iesaistījās multidisciplināra mediķu komanda:

• Jānis Zariņš, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas plastikas ķirurgs;
• Renārs Deksnis, Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas otolaringologs;
• Ainārs Zariņš, Iekšķīgo slimību klīnikas Bronhoskopiju kabineta vadītājs, pulmonologs, bronhoskopijas speciālists;
• Jevgēņijs Stepanovs, Anestezioloģijas klīnikas vadītājas vietnieks, anesteziologs-reanimatologs;
• Pāvels Srebnijs, rezidents plastiskajā ķirurģijā;
• Deniss Valters, Anestezioloģijas klīnikas stacionāra „Gaiļezers” Anestezioloģijas nodaļas anesteziologs-reanimatologs;
• Jekaterina Logašina, rezidente anesteziologa-reanimatologa specialitātē;
• Jūlija Grigorjeva, rezidente anesteziologa-reanimatologa specialitātē;
• Dace Kažemaka, stacionāra “Gaiļezers” Operāciju bloka vispārējās aprūpes māsa;
• Kristīne Avotiņa, stacionāra “Gaiļezers” Operāciju bloka vispārējās aprūpes māsa;
• Aleksandra Jakovļeva, stacionāra “Gaiļezers” Operāciju bloka vispārējās aprūpes māsa;
• Anastasija Maksaja, Anestezioloģijas klīnikas stacionāra “Gaiļezers” Anestezioloģijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa;
• Ina Fadejenko, stacionāra “Gaiļezers” Operāciju bloka māsu palīgs;
• Vladlena Nesterenko, stacionāra “Gaiļezers” Operāciju bloka māsu palīgs;
• Daina Rožkalne, Intensīvās terapijas klīnikas stacionāra “Gaiļezers” Intensīvās terapijas nodaļas vadītāja;
• Juris Vjugins, Anestezioloģijas klīnikas stacionāra “Gaiļezers” Anestezioloģijas nodaļas anesteziologs-reanimatologs (eksperts);
• Sergejs Andračņikovs, Anestezioloģijas klīnikas stacionāra “Gaiļezers” Anestezioloģijas nodaļas anesteziologs-reanimatologs (eksperts);
• Krišjānis Putka, rezidents anesteziologa-reanimatologa specialitātē;
• Anete Micķeviča, rezidente anesteziologa-reanimatologa specialitātē;
• Andra Krūmiņa, Iekšķīgo slimību klīnikas Pulmonoloģijas nodaļas pulmonoloģe;
• Elīna Vilcāne, Iekšķīgo slimību klīnikas Bronhoskopiju kabineta vispārējās aprūpes māsa;
• Inga Daņilova, Iekšķīgo slimību klīnikas Bronhoskopiju kabineta vispārējās aprūpes māsa;
• Marija Zālīte, Rehabilitācijas klīnikas fizioterapeite;
• Santa Salaka, Rehabilitācijas klīnikas audiologopēde;
• Līga Gribuste, Rehabilitācijas klīnikas audiologopēde;
• Monta Madelāne, Infekciju uzraudzības dienesta virsārste;
• Ieva Bernharde, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas virsmāsa;
• Valentīna Berestova, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa;
• Signe Zakreševska, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa;
• Māra Mikulāne, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa;
• Daiga Satika, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa;
• Marita Grāvīte, medicīnas statistiķe;
• Brigita Krastiņa, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas sanitāre;
• Irēna Silova, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas māsas palīdze;
• Andrejs Klušins, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas sanitārs;
• Ivans Kruckis, Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas sanitārs.