RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļā 20 gados sniegta palīdzība 15 000 pacientu

Rīga, 17.jūl., LETA. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Paliatīvās aprūpes nodaļā 20 gadu laikā palīdzību saņēmuši gandrīz 15 000 pacientu, aģentūru LETA informēja RAKUS pārstāvis Mārtiņš Vilcāns.

Šogad jūlijā aprit 20 gadi kopš RAKUS izveidota Paliatīvās aprūpes nodaļa. Paliatīvās aprūpes galvenais uzdevums ir mazināt ciešanas gadījumos, kad pacienta pilnīga izveseļošanās vairs nav iespējama un tiek izjusts milzīgs diskomforts fizisku sāpju un psiholoģiskā stāvokļa dēļ. Slimnīcas nodaļā pacients parasti pavada nedēļu, kuras laikā tiek veikta atsāpināšana, zāļu veida un devu noteikšana, kā arī mājas aprūpes plāna sastādīšana. Tālāk, balstoties uz sastādīto plānu, palīdzību var veikt mājas apstākļos.

Par paliatīvās aprūpes ieviesēju Latvijā var saukt RAKUS ārstu endoskopistu, onkologu-ķīmijterapeitu un algologu, Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru. Redzot lielo pacientu skaitu, kurus nevar radikāli izārstēt, viņam radās ideja šo virzienu attīstīt.

Pēc trīs gadu darba, organizējot lekcijas, seminārus, trīs starptautiskas konferences un piesaistot speciālistus no ASV un Polijas, 1997.gadā Latvijas Onkoloģijas centrā atvēra pirmo paliatīvās aprūpes nodaļu valstī.

"Paliatīvā aprūpē tiek uzsvērts, ka pacients un ģimene ir viena vienība un tā nav atdalāma, jo daudzos gadījumos slimnieks ir tādā stāvoklī, ka pats nevar neko izdarīt un visas sarunas par zāļu uzņemšanu ir ar piederīgajiem, kuri pēc tam iemācās sniegt palīdzību," stāsta Sosārs.

RAKUS Paliatīvās aprūpes nodaļa strādā ar mūsdienīgiem, efektīviem, ilgas iedarbības atsāpināšanas līdzekļiem. Agrāk pacientam izrakstīja trīs devas morfīna dienā, kas pie stiprām sāpēm ir kā piliens jūrā, stāsta Sosārs. Pašreiz Paliatīvās aprūpes nodaļā nonāk jaunākie medikamenti un tad tiek apgūtas iemaņas to pielietošanā, seko publikācijas, semināri un lekcijas ārstiem par zāļu izmantošanu atsāpināšanā.

Paliatīvās aprūpes nodaļai daudzu gadu garumā ir ļoti laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, jo lielākais vairums pacientu ārstējas mājās. Ārsti zina, ka var vērsties ar atsāpināšanu saistītos jautājumos un nodaļa saņem lielu skaitu zvanu, dažreiz pat 3 - 5 dienā, norāda Paliatīvās nodaļas vadītājs.

Pagājušajā gadā Latvijas Onkoloģijas centrā Sosārs sniedzis gandrīz 300 konsultācijas, šogad jau 140. Viņš norāda, ka ir liela starpība, kur pacients dzīvo, piemēram, ja tas ir 40 vai 50 kilometru attālumā no tuvākās ārstniecības iestādes, tad ļoti svarīgi ir sniegt tādas rekomendācijas, kuras var izpildīt.

"Specializētajos paliatīvās aprūpes kursos māca, ka, lai kādi arī nebūtu apstākļi, tiem ir jāpielāgojas un jāmeklē risinājums, šajos jautājumos esmu izglītojis ārstus daudzās valstīs - Indijā, Ķīnā, Kirgizstānā un Āfrikā. Kenijā lasīju lekcijas, tur ir 32 miljoni iedzīvotāju, bet atradām tikai trīs aptiekas. Zāles tur atved misionāri vai Sarkanais Krusts un nekādu plašo iespēju nav, bet pacientiem jāpalīdz," stāsta Sosārs.

Visi paliatīvās aprūpes nodaļas ārsti un māsas ir ar fundamentālām praktiskajām un teorētiskajām zināšanām, jebkuru sarežģītu gadījumu apskatīs vismaz divi vai pat trīs speciālisti, norāda Sosārs, uzsverot, ka "šeit nevar nākt un sākt strādāt kā saka uzreiz no skolas sola, ir jāuzkrāj ievērojama pieredze". Arī psiholoģiskais klimats nodaļā ir smags. Visi nodaļas pacienti ir ar smagām komplikācijām un prasa nemitīgu uzmanību, jebkurā brīdī ir jābūt gatavam darīt visu iespējamo, lai mazinātu sirdzēja ciešanas, stāsta Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs

"Brīžos, kad cilvēks aiziet medicīna pamazām sāk atkāpties, bet ir turpat blakus un nepieciešamības gadījumā zibenīgi rīkojas. Pēkšņas nāves piemeklē tikai nelielu daļu, gandrīz deviņdesmit procentos gadījumu miršanas process noris diezgan smagi. Sabiedrībā par cilvēka dzimšanu un demogrāfijas jautājumiem tiek daudz runāts, bet par cilvēka cienīgu aiziešanu izpratne un diskusija diemžēl bieži vien pietrūkst," stāsta Sosārs.

Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs uzskata, ka arvien vairākās ārstniecības iestādēs vajadzētu ieviest šādas nodaļas, jo visās attīstītajās valstīs slimnīcās paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta. Vienīgais jautājums, kas uztrauc ir saistīts ar personāla atalgojumu, piemēram, labas māsas atrast ir ļoti grūti, aktuāls ir arī slodžu sadalījums, norāda Sosārs, paužot cerību, ka šie jautājumi nākotnē tiks atrisināti.

Latvijā valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes nodaļas ir sešās ārstniecības iestādēs - RAKUS, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Piejūras slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.