Piektdien, 1. aprīlī, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi trombemboliskas formas plaušu hipertensijas pacientu ārstēšanā pielietota Latvijā jauna mazinvazīva metode – balona pulmonālā angioplastija. Tas ir iespējams, pateicoties Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) un Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmas sniegtajam finansiālajam atbalstam. Jaunās metodes ieviešanu Latvijā veic kardiologs, RSU vadošais pētnieks asoc. prof. Andris Skride  un kardiologs, pulmonālās hipertensijas speciālists dr. med. Ainārs Rudzītis ar komandu pieredzējušā poļu kolēģa prof. Marcina Kurzina (Marcin Kurzyna) vadībā.

Asoc.prof. Andris Skride: “Pulmonālā hipertensija ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo intensīvāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku. Biežākie pulmonālās hipertensijas simptomi ir elpas trūkums, hronisks nogurums, sāpes krūtīs, sirdsklauves, ģīboņi un zilganas lūpas. Tā pieskaitāma pie reto slimību grupas, tomēr bieži vien zināšanu trūkums par retajām slimībām ļauj tās diagnosticēt tikai vēlīnā stadijā. Nesaņemot nepieciešamo ārstēšanu, pie smagākajām šīs slimības formām pacienta dzīvildze ir tikai divi trīs gadi. Balona pulmonālā angioplastija kombinācijā ar attiecīgiem medikamentiem trombembolisku plaušu hipertensiju spēj pilnībā izārstēt.”

Balona pulmonālā angioplastija jeb BPA ir mūsdienīga ārstēšanas metode plaušu artēriju bojājumu ārstēšanā noteiktiem plaušu hipertensijas pacientiem, kuriem nav iespējams veikt trombemboliskās plaušu hipertensijas formas ķirurģisku ārstēšanu vai plaušu hipertensija saglabājas arī pēc operācijas. Procedūras laikā caur katetru plaušu artērijā ievada dažāda izmēra baloniņus un pakāpeniski paplašina plaušu artērijas sīkos zarus, tādējādi uzlabojot asinsriti un samazinot spiedienu plaušu artērijā. Lielākajai daļai pacientu šo procedūru nepieciešams atkārtot 3 līdz 5 reizes, līdz tiek mazināts plaušu hipertensijas izraisītais spiediens uz sirds muskuli. Balona pulmonālā angioplastija uzlabo pacientu vispārējo stāvokli, fizisko izturību un sirds funkciju.

Pirmais pacients ir strādājošs 50 gadīgs vīrietis, kurš cieš no izteiktas aizdusas un sirds mazspējas un kuram jau nepieciešama skābekļa terapija. Pēc jaunās metodes pielietošanas, mediķi prognozē pilnīgu vīrieša izveseļošanos.

2020. gadā Latvijas Zinātnes padome atbalstīja RSU iesniegto projektu Balona pulmonārās angioplastijas metodes ieviešana un tās efektivitātes izvērtēšana hroniskas trombemboliskas plaušu hipertensijas pacientu ārstēšanā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kas tika uzsākts prof. Aivara Lejnieka vadībā. Projekta ietvaros bija paredzēta invazīvo kardiologu apmācības šīs procedūras veikšanā, kā arī metodes ieviešana Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, radot iespēju BPA ekselences centra izveidošanai. Projekta īstenošanā iesaistīti arī: ārste kardioloģe – Līga Bondare, medicīnas māsa Aļona Grāve, ārsti rezidenti – Kristaps Šablinskis, Matīss Šablinskis, Roberts Verners Kalējs, Dana Kigitoviča un RSU studenti – Lelde Loreta Freidenberga un Ričards Kauliņš.

Paldies prof. Andrejam Ērglim un asoc. prof. Indulim Kumsāram par projekta atbalstu un sniegtajiem padomiem. Paldies PSKUS 27. nodaļas kolektīvam un vadītājai dr.Janīnai Romanovai.

Pirmie dati par BPA efektivitāti tika publicēti 2001. gadā, kad Hārvardas Universitātes pētnieku grupa ziņoja par pozitīviem rezultātiem 18 pacientiem, kuriem pēc procedūras mazinājās elpas trūkums un uzlabojās fiziskā izturība. Kopš tā laika šī ārstēšanas metode ir uzlabota, strauji attīstījusies un tiek izmantota aizvien biežāk lielākajos plaušu hipertensijas centros Eiropā, Japānā, ASV, un citur.