Psihoterapeits: Latvijas cilvēki sevi par daudz noniecina, palaižot garām vairākas iespējas
Rīga, 13.okt., LETA. Cilvēkiem Latvijā ir tendence sevi noniecināt, kā rezultātā tiek palaistas garām vairākas iespējas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihoterapijas klīnikas ārsts, psihoterapeits Artūrs Ancāns.
Jautāts, kā tad cilvēki varētu vairot pašapziņu, viņš atzina, ka lielā mērā šī pašapziņa ir atkarīga no bērnības. Piemēram, kad bērns iet spēlēties, vecāki viņu nereti no daudz kā attur, sakot "nerāpies!", "neskrien!", "nokritīsi, sasitīsies un sāpēs!". Bieži vecāki arī mēdzot teikt bērniem, lai nesmejas, jo tad vakarā būs jāraud.
"Diezgan daudz mums patiesībā ir tādu teicienu, kas neveicina attīstību, nosit ziņkāri, līdz ar to mēs varbūt neuzdrīkstamies darīt lietas, kuras mēs vēlētos," sacīja Ancāns.
Viņš uzskata, ka latviešiem ir jābūt lielākām ambīcijām, un, "ja tās vēl ir bāzētas realitātē, tad vispār super".
Psihoterapeits televīzijā aicināja iedzīvotājus audzināt bērnus tā, lai neradītu viņos mazvērtības kompleksus, bet pašiem sev uzdot jautājumu: "Vai tas, ko es pašreiz daru, tiešām ir tas, ko vēlos, vai arī es cenšos kādam izpatikt? (..) Vai arī es vienkārši baidos kādreiz pateikt "nē"? Vai arī vainas izjūta? Vai bailes, ka, ja atteikšos, mani atlaidīs?"
Vaicāts, vai kā psihoterapeits darbā ar pacientiem ir novērojis atšķirību starp dažādu paaudžu dzīves uztveri, Ancāns atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka tendences ir pozitīvas, proti, jaunākā paaudze ir mazāk pārņemta ar kompleksiem. Pēc psihoterapeita teiktā, šīs pārmaiņas, kas nāk kopā ar paaudzēm, ir lēnas, bet patīkamas.
Kā ziņots, šodien RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā notiks simpozijs par Latvijas tautas emocionālo veselību "Esi reālists, prasi neiespējamo!", aģentūru LETA informēja klīnikas biroja vadītāja Vita Ķestere.
Piedalīties simpozijā aicināti dažādu jomu eksperti, tostarp antropologi, rakstnieki, pedagogi, literatūrzinātnieki, sociologi, ārsti, juristi un citi.
Simpozijā iecerēts aktualizēt izpratni par to, kādi esam un kādi vēlamies būt.
Ķestere informēja, ka nākamgad šai sarunai sekotu daudz plašāka konference ar plašāku ieaicināto runātāju pulku, tostarp no citām valstīm, lai vienotos par to, ar kādām atziņām un uzstādījumiem doties nākamajā Latvijas valsts simtgadē.
Simpoziju vadīs RSU Komunikācijas kultūras un multimediju studiju programmas doktorante Ruta Siliņa.
