Psihoterapeits: Cilvēki bieži neatpazīst psihes saslimšanu simptomus

Psihoterapeits: Cilvēki bieži neatpazīst psihes saslimšanu simptomus

Raksta autors ārsts-psihoterapeits Dr. Jānis Vītiņš

Lai arī psihes veselības traucējumi ir sensitīva tēma, kādēļ tā ne pārāk bieži tiek pieminēta publiskajā telpā, tas nenozīmē, ka sabiedrība ar tiem nesaskaras. Tas vienmēr ir ļoti personisks temats, par kuru skaļi nerunājam.

Arvien plašāk gan sastopamies ar tādiem vārdu savienojumiem kā veģetatīvā distonija, trauksmes vai panikas lēkmes, miega traucējumi, depresija, kas arī ir tie biežāk sastopamie psihes veselības traucējumi. Iespējams, ne vienmēr zinām, ko šie vārdu savienojumi nozīmē, taču katrs ir tos dzirdējis un ikdienā izmanto. Protams, ka psihes veselība, tāpat kā veselīgs dzīvesveids, ir tēma, kurā katrs vēlamies būt nevainojami un zinoši. Cits jautājums – vai spējam atpazīt šo traucējumu simptomus un pieņemt domu, ka sliktas pašsajūtas iemesls varētu slēpties mūsu psihes veselībā.

Cilvēki tendēti idealizēt savu stāvokli

No savas ārsta-psihoterapeita pieredzes varu atzīt, ka ar šiem traucējumiem savā ikdienā saskaras vairums cilvēku. Tai pašā laikā socioloģiskos pētījumos redzama citādāka aina. Nupat publicēti jaunākie "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" dati, kur tika vētīta arī sabiedrības saskarsme ar psihes veselības traucējumiem. No 1004 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 18 – 74 gadu vecumā 3 % atzina, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju, 5 % - ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2 % - ka piedzīvojuši panikas lēkmes, bet teju piektdaļa (18 %) - ka cieš no miega traucējumiem. Vairākums – 75 % - atbildēja, ka nav saskārušies ar minētajiem psihes veselības traucējumiem. Lai arī šī statistika neatbilst tiem cipariem, ko ārsti-psihoterapeiti raduši pieredzēt praksē, tā nepārsteidz. Pirmkārt, cilvēkam atbildot uz šādu negaidītu jautājumu, visticamāk, nostrādā vajadzība rādīt savu "pareizo tēlu". Mūsu psihe fenomenāli "noslēpj" no sevis informāciju par emocionālu nelabsajūtu. Patiesībā jau šī informācija arvien ir turpat, tomēr psihes veselības traucējumi vēl aizvien ir kaut kas pārāk biedējošs - cilvēkam ir tendence noliegt, ka viņam tie varētu piemist. To pierāda arī vairāki pētījumi. Piemēram, Takajanagi pētījums, kas pirms 4 gadiem tika veikts Baltimorā, ASV, - atklājās, ka vairāk nekā puse cilvēku - ap 70%, kuriem bija diagnosticēta trauksme vai depresija, pēc pieciem gadiem to socioloģiskās aptaujās noliedza. Tikmēr pie "izmērāmākām" slimībām - tādām kā paaugstināts asinsspiediens vai cukura diabēts, - tas netika novērots. Iemesli ir vairāki - vispirms jau paša cilvēka dabiska un veselīga spēja idealizēt savu stāvokli.

Pacienti var neatpazīt vai pārprast simptomus

Vēl kāds būtisks faktors, ko svarīgi pieminēt, runājot par psihes veselību, ir tendence neatpazīt vai pārprast simptomus. Piemēram, trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika - bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa - zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Līdz ar to cilvēks, visticamāk, slikto pašsajūtu sev izskaidro ar citiem cēloņiem - nepareizu uzturu, iespējams, "savilktu" vai "apsaldētu" muguru, stresu darbā. Var gadīties, ka persona izstaigā attiecīgus ārstus, taču cēloņi netiek atrasti, - analīzes rāda, ka ar fizisko veselību viss kārtībā. Vienlaikus muguras vai galvas sāpes nepāriet, aizkaitināmība vai trauksmainība turpinās. Ja šāda situācija šķiet pazīstama – iespējams, ka ciešat no psihes veselības traucējumiem. Turklāt miega problēmas, ko izjūtam atzina piektdaļa aptaujāto, var izpausties tieši kā trauksmes rezultāts. Samērā bieži trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar "vājuma brīdi", kuram nav nopietna cēloņa un līdz ar to - nav iespējama arī ārstēšana. Patiesā aina gan ir citāda - Latvijā 2015. gadā veiktajā pētījumā (Biomedicīna 2015) konstatēts, ka traucējumi, kas izpaudušies ar trauksmi, bijuši 16,1 % ģimenes ārstu pacientu. Savukārt trīs gadus ilgušais multimetožu pētījums, kas tika veikts visās Eiropas valstīs pirms sešiem gadiem, atklāj, ka katru gadu ar mentāla rakstura traucējumiem sirgst vairāk nekā trešdaļa (38%) Eiropas iedzīvotāju. Turklāt šie dati neatšķīrās no līdzīga pētījuma, kas tika veikts 2005. gadā. Visbiežākie ir traucējumi, kas izpaudušies ar trauksmi – 14%, miega traucējumi vērojami uz pusi mazākā skaitā - 7%, depresija ir desmitai daļai Eiropas iedzīvotāju - 10% un somatoformie traucējumi (Latvijā pazīstami arī kā veģetatīvā distonija) nomāc 6,3% eiropiešu.

Kādi ir risinājumi?

Tā ir kvalitatīva diagnostika un tai sekojoša psihoterapija, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai arī medikamentoza terapija, ko nozīmē psihiatrs. Abas tiek arī kombinētas, ja pacienta situācija to prasa. Kā rāda pētījumi - 8% iedzīvotāju izmantojuši psihoterapiju savas dzīves uzlabošanai, 3% to dara pašlaik, bet 12 % aptaujāto atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihoterapeita/psihologa konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši. Un šis nav jautājums tikai par atļaušanos investēt savā veselībā – tas tiešām ir finansiāli atbildīgs lēmums. Šis ir jautājums arī par piedāvātās psihoterapeitiskās palīdzības kvalitāti un uzticamību. Pieprasījums pēc kvalitatīvas psihoterapijas aug. Eiropā ir vērojama tendence šai ārstēšanas metodei "specializēties" atbilstoši konkrētiem traucējumiem. Pašlaik Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, psihoterapiju apgūst universitātēs, jo tā ir zinātniski pārbaudīta ārstēšanas metode un ārstu apmācības obligāta sastāvdaļa, kā arī atsevišķa ārsta specialitāte, kuru šobrīd var apgūt gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Stradiņa universitātē.

 

Publicitātes foto

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Cilmes šūnas un atjaunojošā medicīna

Cilmes šūnas un atjaunojošā medicīna

Strauji pieaugot slimnieku skaitam ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, deģeneratīvām muskuļu un nervu sistēmas saslimšanām un autoimūnām slimībām, tiek meklēti jauni veidi, lai atjaunotu šo slimību bojātos audus, orgānus un funkcijas. Reģeneratīvā medicīna ir medicīnas virziens, kas izstrādāts, lai aizstātu audus, kas bojāti slimības vai traumas dēļ.

Aktuālie piedāvājumi

Pirmās palīdzības kursi – kur atrast?

Pirmās palīdzības kursi – kur atrast?

Pirmās medicīniskās palīdzības kursu apliecības derīguma termiņš ir 5 gadi. Cik daudzi no mums arī atminas kursos apgūto, ja kādu reizi ir bijusi nepieciešamība tos iziet? Kur sākt meklēt, ja šī nepieciešamība vai vēlme ir atkārtoti radusies? 

Medicīniskā izziņa – neatņemama tiesību iegūšanā

Medicīniskā izziņa – neatņemama tiesību iegūšanā

Medicīniskā izziņa autovadītājam ir nepieciešama, lai atzītu vadītāju par tiesisku vadīt transporta līdzekli un viņa veselības stāvokli par adekvātu. Tādā veidā arī pašam vadītājam ir piespiedu iespēja pārliecināties par noteiktiem veselības rādītājiem.

Video

Bērnu onkoloģija Latvijā: Kur vērsties pēc palīdzības? (VIDEO)

Bērnu onkoloģija Latvijā: Kur vērsties pēc palīdzības? (VIDEO)

Jau trešo gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Saulaino dienu bibliotēkā BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF) organizēja ekspertu diskusiju par bērnu onkoloģiju Latvijā. Šogad diskusijas mērķis bija kopīgi pārrunāt vecākiem pieejamo informatīvo, finansiālo un emocionālo atbalstu bērnu onkoloģisko saslimšanu gadījumā, kā arī sniegt informāciju par ārstēšanas norisi.

Produktu testi

Sausās salvetes kosmētikas noņemšanai ar argana eļļu SMAKE-UP LINE ARGAN COTTON PLUS SOLUTION 2IN1

Sausās salvetes kosmētikas noņemšanai ar argana eļļu SMAKE-UP LINE ARGAN COTTON PLUS SOLUTION 2IN1

Februārī medicine.lv sadarbībā ar SIA "Anija" piedāvā testēt sausās salvetes kosmētikas noņemšanai ar argana eļļu - SMAKE-UP LINE ARGAN COTTON PLUS SOLUTION 2 IN 1.

Testa rezultāti: "Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

Testa rezultāti: "Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

Decembrī medicine.lv sadarbībā ar zīmolu "Dr.Pakalns SELECT" piedāvāja testēt produktu iekaisušas rīkles gļotādas mitrināšanai, aizsmakumam un kairinošam klepum.

"Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

"Iceland Moss Spray" – sprejs pret rīkles iekaisumu, aizsmakumu un kairinošu klepu

Decembrī medicine.lv sadarbībā ar zīmolu "Dr.Pakalns SELECT" piedāvā testēt produktu iekaisušas rīkles gļotādas mitrināšanai, aizsmakumam un kairinošam klepum.

Uzņēmējs runā

Cilmes šūnas un atjaunojošā medicīna

mother

Strauji pieaugot slimnieku skaitam ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, diabētu, deģeneratīvām muskuļu un nervu sistēmas saslimšanām un autoimūnām slimībām, tiek meklēti jauni veidi, lai atjaunotu šo slimību bojātos audus, orgānus un funkcijas. Reģeneratīvā medicīna ir medicīnas virziens, kas izstrādāts, lai aizstātu audus, kas bojāti slimības vai traumas dēļ.

Pirmās palīdzības kursi – kur atrast?

pirm_s_pal_dz_bas_kursi_Dalder.lv__1_

Pirmās medicīniskās palīdzības kursu apliecības derīguma termiņš ir 5 gadi. Cik daudzi no mums arī atminas kursos apgūto, ja kādu reizi ir bijusi nepieciešamība tos iziet? Kur sākt meklēt, ja šī nepieciešamība vai vēlme ir atkārtoti radusies?