Raksta autors ārsts-psihoterapeits Dr. Jānis Vītiņš

Lai arī psihes veselības traucējumi ir sensitīva tēma, kādēļ tā ne pārāk bieži tiek pieminēta publiskajā telpā, tas nenozīmē, ka sabiedrība ar tiem nesaskaras. Tas vienmēr ir ļoti personisks temats, par kuru skaļi nerunājam.

Arvien plašāk gan sastopamies ar tādiem vārdu savienojumiem kā veģetatīvā distonija, trauksmes vai panikas lēkmes, miega traucējumi, depresija, kas arī ir tie biežāk sastopamie psihes veselības traucējumi. Iespējams, ne vienmēr zinām, ko šie vārdu savienojumi nozīmē, taču katrs ir tos dzirdējis un ikdienā izmanto. Protams, ka psihes veselība, tāpat kā veselīgs dzīvesveids, ir tēma, kurā katrs vēlamies būt nevainojami un zinoši. Cits jautājums – vai spējam atpazīt šo traucējumu simptomus un pieņemt domu, ka sliktas pašsajūtas iemesls varētu slēpties mūsu psihes veselībā.

Cilvēki tendēti idealizēt savu stāvokli

No savas ārsta-psihoterapeita pieredzes varu atzīt, ka ar šiem traucējumiem savā ikdienā saskaras vairums cilvēku. Tai pašā laikā socioloģiskos pētījumos redzama citādāka aina. Nupat publicēti jaunākie "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" dati, kur tika vētīta arī sabiedrības saskarsme ar psihes veselības traucējumiem. No 1004 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 18 – 74 gadu vecumā 3 % atzina, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju, 5 % - ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2 % - ka piedzīvojuši panikas lēkmes, bet teju piektdaļa (18 %) - ka cieš no miega traucējumiem. Vairākums – 75 % - atbildēja, ka nav saskārušies ar minētajiem psihes veselības traucējumiem. Lai arī šī statistika neatbilst tiem cipariem, ko ārsti-psihoterapeiti raduši pieredzēt praksē, tā nepārsteidz. Pirmkārt, cilvēkam atbildot uz šādu negaidītu jautājumu, visticamāk, nostrādā vajadzība rādīt savu "pareizo tēlu". Mūsu psihe fenomenāli "noslēpj" no sevis informāciju par emocionālu nelabsajūtu. Patiesībā jau šī informācija arvien ir turpat, tomēr psihes veselības traucējumi vēl aizvien ir kaut kas pārāk biedējošs - cilvēkam ir tendence noliegt, ka viņam tie varētu piemist. To pierāda arī vairāki pētījumi. Piemēram, Takajanagi pētījums, kas pirms 4 gadiem tika veikts Baltimorā, ASV, - atklājās, ka vairāk nekā puse cilvēku - ap 70%, kuriem bija diagnosticēta trauksme vai depresija, pēc pieciem gadiem to socioloģiskās aptaujās noliedza. Tikmēr pie "izmērāmākām" slimībām - tādām kā paaugstināts asinsspiediens vai cukura diabēts, - tas netika novērots. Iemesli ir vairāki - vispirms jau paša cilvēka dabiska un veselīga spēja idealizēt savu stāvokli.

Pacienti var neatpazīt vai pārprast simptomus

Vēl kāds būtisks faktors, ko svarīgi pieminēt, runājot par psihes veselību, ir tendence neatpazīt vai pārprast simptomus. Piemēram, trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika - bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa - zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Līdz ar to cilvēks, visticamāk, slikto pašsajūtu sev izskaidro ar citiem cēloņiem - nepareizu uzturu, iespējams, "savilktu" vai "apsaldētu" muguru, stresu darbā. Var gadīties, ka persona izstaigā attiecīgus ārstus, taču cēloņi netiek atrasti, - analīzes rāda, ka ar fizisko veselību viss kārtībā. Vienlaikus muguras vai galvas sāpes nepāriet, aizkaitināmība vai trauksmainība turpinās. Ja šāda situācija šķiet pazīstama – iespējams, ka ciešat no psihes veselības traucējumiem. Turklāt miega problēmas, ko izjūtam atzina piektdaļa aptaujāto, var izpausties tieši kā trauksmes rezultāts. Samērā bieži trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar "vājuma brīdi", kuram nav nopietna cēloņa un līdz ar to - nav iespējama arī ārstēšana. Patiesā aina gan ir citāda - Latvijā 2015. gadā veiktajā pētījumā (Biomedicīna 2015) konstatēts, ka traucējumi, kas izpaudušies ar trauksmi, bijuši 16,1 % ģimenes ārstu pacientu. Savukārt trīs gadus ilgušais multimetožu pētījums, kas tika veikts visās Eiropas valstīs pirms sešiem gadiem, atklāj, ka katru gadu ar mentāla rakstura traucējumiem sirgst vairāk nekā trešdaļa (38%) Eiropas iedzīvotāju. Turklāt šie dati neatšķīrās no līdzīga pētījuma, kas tika veikts 2005. gadā. Visbiežākie ir traucējumi, kas izpaudušies ar trauksmi – 14%, miega traucējumi vērojami uz pusi mazākā skaitā - 7%, depresija ir desmitai daļai Eiropas iedzīvotāju - 10% un somatoformie traucējumi (Latvijā pazīstami arī kā veģetatīvā distonija) nomāc 6,3% eiropiešu.

Kādi ir risinājumi?

Tā ir kvalitatīva diagnostika un tai sekojoša psihoterapija, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai arī medikamentoza terapija, ko nozīmē psihiatrs. Abas tiek arī kombinētas, ja pacienta situācija to prasa. Kā rāda pētījumi - 8% iedzīvotāju izmantojuši psihoterapiju savas dzīves uzlabošanai, 3% to dara pašlaik, bet 12 % aptaujāto atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihoterapeita/psihologa konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši. Un šis nav jautājums tikai par atļaušanos investēt savā veselībā – tas tiešām ir finansiāli atbildīgs lēmums. Šis ir jautājums arī par piedāvātās psihoterapeitiskās palīdzības kvalitāti un uzticamību. Pieprasījums pēc kvalitatīvas psihoterapijas aug. Eiropā ir vērojama tendence šai ārstēšanas metodei "specializēties" atbilstoši konkrētiem traucējumiem. Pašlaik Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, psihoterapiju apgūst universitātēs, jo tā ir zinātniski pārbaudīta ārstēšanas metode un ārstu apmācības obligāta sastāvdaļa, kā arī atsevišķa ārsta specialitāte, kuru šobrīd var apgūt gan Latvijas Universitātē, gan Rīgas Stradiņa universitātē.

Publicitātes foto