PROTĒZE
ortopēdiska ierīce kosmētiskai vai funkcionālai trūkstošās ķermeņa daļas aizstāšanai. Izšķir roku protēzes, kāju protēzes, zobu protēzes, acu protēzes, ausu protēzes, krūšu protēzes un citas. Protēzes izgatavo ārsta uzraudzībā katram slimniekam individuāli. Pēc izgatavojamā materiāla izšķir divas protēzes grupas: ādas un metāla šinu protēzes (gatavo no ādas un nostiprina ar metāla šinām) un cietās protēzes (gatavo no koka, metāla, plastmasas, ar metāla šinām nenostiprina). Ādas un metāla šinu protēzes mīksto ādas čaulu iespējams labi pielāgot amputācijas stumbram (tas ir sevišķi svarīgi jutīgu un sāpīgu amputācijas stumbru protezēšanā), bet šīs protēzes ir smagas, neizturīgas, nehigiēniskas, ātri deformējas. Plašāk lieto cietās protēzes; tās nedeformējas, nebojājas mitruma un siltuma ietekmē, ir vienkārši tīrāmas, izturīgas un vieglas. Kāju un roku protēzēm maksimāli jākompensē trūkstošā locekļa funkcijas.
Svarīgi ir protēzi pareizi piestiprināt pie ķermeņa, lai izveidotos vienots biomehānisks komplekss. Jo labāk izveidota šī biomehāniskā saite, jo pilnīgāk iespējams vadīt protēzi un izmantot tās funkcijas. Kāju protēzes uzbūves pamatā izmantotas vesela cilvēka stāvēšanas un gaitas biomehāniskās likumsakarības; pēc amputētās kājas daļas izšķir pēdas, apakšstilba, augšstilba protēzes. Pēc pēdas daļējas amputācijas lieto parastajos apavos ieliekamas zoles vai īpašus apavus (skatīt att.1). Apakšstilba protēze sastāv no mākslīgas pēdas, apakšstilba čaulas un augšstilba manšetes, kuras savstarpēji savienotas ar šarnīriem locītavu apvidū (2). Pēc apakšstilba amputācijas, kas izdarīta pēc osteoplastiskās N. Pirogova metodes, lieto vienkāršākas protēzes - bez augšstilba manšetes (3). Augšstilba protēzes manšetes vietā iemontē čaulu, kas aptver amputācijas stumbru; protēzi piestiprina pie ķermeņa ar siksnu un jostu (4). Augšstilba protēzes ceļa locītavas šarnīram pievieno atslēgu, lai vajadzības gadījumā varētu izslēgt kustības ceļa locītavā, tādējādi padarot gaitu stabilāku (piem., uz slidena ceļa). Cilvēkiem pēc augšstilba amputācijas sakarā ar asinsvadu slimībām nereti izgatavo protēzes, kurām pēdas un apakšstilba vietā ir izturīgs metāla statnis ar gumijas uzgali. Šāda protēze ir vieglāka par parastajām un atvieglo slimnieka gaitu. Pēdējos gados kļuvusi iespējama arī protezēšana pēc augšstilba amputācijas gūžas locītavas apvidū (5).
Bērniem protēzes izgatavo ar izbīdāmām šinām, lai, bērnam augot, protēzes varētu pagarināt. Pēc rokas daļējas amputācijas protezēšana ir grūtāka rokas daudzveidīgo un sarežģīto funkciju dēļ.
Izšķir kosmētiskās, aktīvās un darba protēzes. Kosmētiskās protēzes kompensē tikai amputētās rokas formu, aktīvas kustības nav iespējamas(6). Ar aktīvo rokas protēzes palīdzību iespējama dažādu priekšmetu satveršana un noturēšana mākslīgajā plaukstā, izdarāmas arī aktīvas kustības elkoņa locītavas šarnīros (7). Mākslīgās plaukstas mehānismu darbina speciālas siksnas, kustinot amputācijas stumbru vai pretējo plecu. Noderīgas ir roku bioelektriskās protēzes, kuru plaukstas aktīvās darbības pamatā tiek izmantotas amputācijas stumbra biostrāvas. Darba protēzes izgatavo pēc plaukstas un daļējas apakšdelma amputācijas, un to uzdevums ir palīdzēt cilvēkam noturēt dažādus priekšmetus (8). Šajā nolūkā lieto speciālus uzgaļus, kurus izgatavo āķu, riņķu vai spaiļu veidā. Atkarībā no veicamā darba rakstura un darbam nepieciešamā instrumenta formas pie darba protēzes var piestiprināt dažādus uzgaļus. Lai protēze saglabātos ilgāku laiku, tā jākopj. Metāla šarnīri periodiski jāeļļo. Protēze jāsargā no samirkšanas, augstas t°, jo tās daļas var deformēties; ja protēze salūst, tā jālabo protēzes rūpnīcā vai darbnīcā. Att.
