Privātās ārstniecības iestādes sašutušas par iespējamiem ierobežojumiem valsts naudas sadalē
Rīga, 17.nov., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi ierobežojumus valsts naudas piešķiršanai privātajām ārstniecības iestādēm, kas radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū, raksta "Latvijas Avīze".
"Vienotības" Saeimas frakcija ir iesniegusi priekšlikumu valsts budžeta naudu medicīnai prioritāri novirzīt uz valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm. Tikai tad, ja šīs iestādes nespēs nodrošināt Ministru kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā vai nesniegs atsevišķus to veidus, drīkstēs piesaistīt privātās un ārvalstu ārstniecības iestādes.
Šis priekšlikums radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū, jo ir pirmais oficiālais mēģinājums ierobežot privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējus. Veselības aprūpes un darba devēju asociācija jau gatavo vispusīgu juridiski ekonomisko pamatojumu, kāpēc šī ideja ir absolūti nepieņemama, informēja medicīnas sabiedrības "ARS" valdes priekšsēdētājs un asociācijas valdes pārstāvis Māris Andersons.
"Patlaban notiek izmisīga cīņa par finansēšanas deķi, un tādā veidā varam pazaudēt vēl atlikušās slimnīcas, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā. Ja tās prioritāri nefinansēsim, pazaudēsim arī labākos ārstus. Turklāt jāņem vērā, ka veselības aprūpē nav absolūta brīvā tirgus, to regulē likumi un tā tiek plānota," priekšlikumu skaidroja Saeimas deputāts Romualds Ražuks (V).
Patlaban valsts pērk pakalpojumus no ārstniecības iestādēm, neraugoties uz iestādes īpašuma piederības formu - valsts, pašvaldības vai privātā. Pēc Veselības ministrijas datiem, 2016. gadā primārajā aprūpē privāto ārstniecības iestāžu sniegtais pakalpojumu apjoms bija 90%, savukārt valsts un pašvaldību iestāžu - 10%. Privātās ārstniecības iestādes ambulatori veica 72% no laboratoriskajiem izmeklējumiem, kamēr valsts un pašvaldību iestādes - 28%. Pretēja situācija ir pārējo ambulatoro pakalpojumu sektorā (ārstu konsultācijas, dienas stacionārs), jo tur privātās iestādes nodrošināja 29%, bet valsts un pašvaldību - 71%. Taču valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu sniegšana pilnībā ir valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pārziņā.
"Valsts visus šos gadus ir cītīgi aicinājusi piedalīties iepirkumu procedūrās, ko mēs esam labprātīgi darījuši. Pagājušajā nedēļā noslēdzās viena veida atlase, arī uz daudziem medicīnas pakalpojumiem lauku reģionos, kur no visiem, kas pieteikušies, apmēram puse ir privātās iestādes. Savukārt stratēģiskās atlases procedūra par onkoloģiskajiem pakalpojumiem stacionāros, mamogrāfiju ambulatorajās iestādēs un medicīnisko apaugļošanu noslēgsies šonedēļ. "Vienotības" iesniegtais priekšlikums izskatās pēc mēģinājuma ielobēt valsts sektorā kādus konkrētus ražotājus," sacījis Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas vadītājs, "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
"Publiskais sektors, kā mēs zinām, ir viena liela bēdu ieleja, kas patstāvīgi nespēj darboties un kur regulāri tiek iepludināti miljoni un atlaisti parādi. Ja privātās medicīnas pārstāvjus izmetis no tirgus, tas nozīmē, ka krasi samazināsies iespēja saņemt, piemēram, hemodialīzi pacientiem, kuriem ir akūta un hroniska nieru mazspēja, divkārt saruks iespēja veikt vēža skriningu, laboratoriskos izmeklējumus... 'Vienotība" nolēmusi par katru cenu ar, viņuprāt, populistiskiem gājieniem celt savu reitingu cerībā atdzīvināt politisko līķi," uzskata Rēvalds.
"Ja mēs par faktiskajām izmaksām neatbilstošajiem valsts noteiktajiem tarifiem spējam rentabli saimniekot, tas ir pierādījums tam, ka mums ir izmaksu efektīvāka, ekonomiski pamatotāka saimniecība nekā valsts un pašvaldību iestādēs," atzīmējis Andersons un piebildis, ka "valsts slimnīcu kapacitāte šobrīd un vēl nākamos gadus nekādi nespēs nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu, īpaši ņemot vērā, ka tiks palielināts valsts sniegto medicīnas pakalpojumu apjoms".
Privātās medicīnas pārstāvji nav apmierināti arī ar to, ka tiek plānots ļaut līgumu ar valsti slēgt ne ilgāk kā uz gadu, lai novērstu pašreizējo situāciju, ka privātajiem ir atdoti pakalpojumi uz ilgu laiku. Viņi uzsvēra, ka investīcijas jau netiekot ieguldītas vienam gadam, bet gan pieciem, desmit un divdesmit pieciem gadiem.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) stāstījusi, ka VM kopā ar Saeimas Juridisko biroju patlaban strādā, lai uzlabotu "Vienotības" iesniegto priekšlikumu un lai paveikto varētu apspriest nākamnedēļ komisijas sēdē.
