PNEIMOTORAKSS
gaisa uzkrāšanās pleiras dobumā. Gaiss pleiras dobumā iekļūst caur ievainotu krūškurvja sienu vai pa bronhiem, ja bojātas plaušas un pleira. Tā kā pleiras dobumā spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu, gaiss strauji ieplūst pleiras dobumā un saspiež plaušu. Izšķir traumatisko, spontāno un mākslīgo jeb ārstniecisko pneimotoraksu. Traumatiskais pneimotorakss rodas, ja ir krūškurvja sienas un plaušas ievainojumi (šauti, durti u.c). Spontānais pneimotorakss var būt plaušu tuberkolozes u.c. plaušu slimību komplikācija. Nereti tomēr spontānais pneimotorakss veidojas veseliem cilvēkiem, plīstot pleirai vai tās saaugumam.
Traumatiskais un spontānais pneimotorakss rada elpošanas, asinsrites un nervu sistēmas darbības traucējumus. Raksturīgākās pneimotoraksa pazīmes ir asas, durošas sāpes krūtīs, elpas trūkums. Āda slimniekiem bāla, lūpas zilganas, elpošana bieža, virspusēja, pulss ātrs. Pirmā palīdzība slimniekiem atkarīga no pneimotoraksa rašanās mehānisma. Ja ir traumatisks krūškurvja sienas bojājums, nekavējoties jāuzliek spiedošs pārsējs un slimnieks jānogādā pie ārsta. Ja ir aizdomas uz spontānu pneimotoraksu, jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība, jo pat nelielam pleiras bojājumam var būt ļoti smagas sekas.
Mākslīgo jeb ārstniecisko pneimotoraksu izmanto plaušu tuberkolozes ārstēšanai vai arī plaušu un pleiras slimību diagnostikai. Šādu pneimotoraksu rada, ievadot pleiras dobumā gaisu. Tā kā gaiss caur pleiras lapām pamazām uzsūcas, tā ievadīšana pleiras dobumā regulāri jāatkārto. Ar mākslīgo pneimotoraksu panāk dozētu ilgstošu plaušas saplakumu. Tas rada plaušai daļēju miera stāvokli un veicina tuberkolozes izārstēšanu. Sakarā ar iedarbīgu prettuberkulozes līdzekļu sintezēšanu un plaušu operāciju metožu izstrādāšanu mākslīgo pneimotoraksu tuberkolozes ārstēšanā lieto arvien retāk.
