Pie proktologa pēc diagnozes – "Lāzermedicīnas klīnika"
Pie proktologa pēc diagnozes, ārstēšanas un sirdsmiera.
Maijā klīnikas Privilēģiju Kartes īpašniekiem 20 % atlaide proktologa vizītei.
Pazīstama situācija: ir traucējoša veselības problēma, ir skaidrs, ka jāiet pie ārsta, bet vienmēr atrodas atrunas: nav laika, jāstrādā, šobrīd nav naudas; noteikti būs vajadzīga operācija, bet neesmu gatavs likties slimnīcā. Un cilvēks ciešas, mēģina atvieglot diskomfortu ar bezrecepšu līdzekļiem vai tautas metodēm un atliek vizīti pie speciālista atkal un atkal. Sevišķi grūti sadūšoties, ja problēma ir delikāta, piemēram, tāda, kuru risina proktologs – ārsts, kurš nodarbojas ar taisnās zarnas slimību diagnostiku un ārstēšanu. Un tomēr – ja parādījušās kādas nepatīkamas sajūtas anālās atveres apvidū, nieze, neiederīga veidojuma sajūta, nedaudz asiņu uz tualetes papīra pēc vēdera izejas, ir jāsadūšojas šai vizītei.
"Patiesībā tieši tiem, kuri apgalvo, ka nav laika slimot, šādu sūdzību gadījumā jābūt ieinteresētiem apmeklēt proktologu pēc iespējas drīzāk," saka "Lāzermedicīnas klīnikas" ķirurgs koloproktologs Ints Bruņenieks. "Ar pašārstēšanos nevajadzētu aizrauties, jo nevainīgi simptomi var būt arī nopietnas slimības, pat vēža pazīme. Ir vai nav onkoloģiska diagnoze – to var pateikt tikai speciālists. Dažkārt pacientam tie ir būtiskākie vārdi, ko viņš grib izdzirdēt no ārsta: vēža tur nav! Tad pacients saka – pārējais jau ir sīkumi, varu mierīgi dzīvot un ārstēties tālāk."
Tātad bailes no vēža var būt motivējošs faktors?
Zināmā mērā. Ja cilvēkam ir kancerofobija – slimīgas bailes no vēža, kuras nepāriet arī pēc pārbaudēm, tad viņam, iespējams, jāmeklē citu speciālistu palīdzība, lai strādātu ar šīm bailēm. Bet ir otra pacientu grupa, kura nāk pārbaudīties, jo uztraucas par veselību, un nomierinās, kad secinām, ka problēmu nav vai arī tās ir tādas, ko varam sakārtot. Pēc laika viņi atkal atnāk atrādīties un pareizi dara.
Cik lielā mērā pacienti, nākot uz konsultāciju, jau ir informēti par šīm ārstēšanas metodēm?
Daudzi ir izstudējuši informāciju klīnikas mājaslapā. Ja pacientam ir skaidras pamatlietas un man tās nav jāstāsta, vizītes laikā varam padziļināti pievērsties individuālajām problēmas niansēm, un tad guvums no vīzītes, protams, ir lielāks. Taču ar katru cilvēku runājam atbilstoši viņa informētības un izpratnes līmenim.
Kāds ir jūsu "vidējā pacienta" portrets, ja tāds vispār iespējams?
Manā skatījumā ir divas tipiskas grupas. Pirmajā ir 30–40 gadus veci abu dzimumu pacienti, kuri dzīvē kaut ko jau sasnieguši, rūpējas par veselību, uztraucas, ja anālās atveres apvidū ir nieze, diskomforts, kaut kādi veidojumi vai asiņošana, un vēlas šis problēmas risināt. Otra tipiska kategorija ir gados vecāki pacienti, kuriem ir vēdera izejas problēmas, aizcietējumi, funkcionāli zarnu darbības traucējumi. Viņi arī nāk ar līdzīgām pamatsūdzībām, bet tās prasa nedaudz atšķirīgu izmeklēšanu un ārstēšanu. Nav jēgas cīnīties ar hemoroīdiem, ja nav sakārtota vēdera izeja, un tas prasa dzīvesveida un uztura korekcijas. Tādas pārmaiņas senioriem bieži vien nav pa prātam, viņi pieprasa operāciju, bet ārsts saka – tā nav vajadzīga. Ja nonākam pie rezultatīva dialoga un pacients izpilda kaut daļu no ārsta ieteikumiem, rezultāts ir pozitīvs.
Un ko varat pastāstīt tiem, kuri, gluži otrādi, baidās no operācijas un tieši tāpēc izvairās iet pie proktologa?
Mēs "Lāzermedicīnas klīnikā" tiecamies uz minimāli invazīvu ārstēšanu. Proktoloģijā jebkurā gadījumā pirmais posms ir konservatīva ārstēšana ar zālēm, svecītēm, medikamentiem, fizikālām procedūrām un salīdzinoši nelielām dzīvesveida izmaiņām. Dažam tās prasa lielāku, citam mazāku piepūli, bet galu galā daudzi saka: "Dakter, es jau neko īpašu neizdarīju, tikai pamainīju dzīvesveidu un ēdienkarti, un problēma mani vairs netraucē. Jūs minējāt kaut ko par operāciju, bet izskatās, ka to nevajadzēs." Ja nu tomēr nonāk līdz operācijai, tad mēs cenšamies, lai ārstēšana būtu pēc iespējas maztraumatiska un mazsāpīga, lai pēcoperācijas periods būtu vieglāks un dzīves kvalitāte – labāka. Ar lāzertehnoloģijām to ir iespējams panākt. Pēc operācijas tajā pašā dienā pacients atgriežas mājās un normālā dzīves ritmā, atsevišķiem pacientiem varbūt ir nedaudz sāpīga vēdera izeja, bet pēc divām, trim dienām viņi jau parasti var atgriezties darbā un nav jāguļ slimnīcā vai mājās. Novirzīt pacientu uz slimnīcu nākas tikai retos gadījumos, kad slimība ir tik stipri ielaista, ka nav ārstējama dienas stacionārā.
Ir zināms, ka proktoloģiskās problēmas mēdz saasināties sievietēm grūtniecības laikā, taču bieži tiek uzskatīts, ka nav vērts tās risināt, kamēr sieviete nav dzemdējusi iecerēto bērnu skaitu, jo katra nākamā grūtniecība visu atkal izjauc. Kā jūs komentētu šo uzskatu?
Sabiedrībā ir plaši zināms, ka ir problēmas, kas grūtniecības laikā saasinās – paplašinās vēnas, tūkst kājas, palielinās hemoroīdi un problēma paliek uz visu mūžu. Tāpēc šī lieta ir jāsakārto līdz grūtniecībai, lai sieviete labi justos, varētu domāt gaišas domas un sniegt bērniņam pozitīvas emocijas, nevis visu laiku raizēties, ka nevar pasēdēt, kaut kas sāp vai asiņo. Nosliece uz hemoroidālo slimību nepazudīs, tomēr starta pozīcija pirms nākamās grūtniecības būs daudz, daudz labāka, ja problēma būs laikus risināta, nevis ignorēta.
Tomēr – kā var palīdzēt, ja šīs problēmas nav atrisinātas un traucē grūtniecības laikā?
Grūtnieces parasti meklē palīdzību, kad ir hemoroidālās slimības paasinājums, nieze, diskomforts, asiņošana, ja trombozējušies hemoroidālie mezgli ir izteikti sāpīgi. Mēs varam uzlabot situāciju, atvieglot pašajūtu, bet nevaram problēmu atrisināt radikāli. Visdrīzāk pēc grūtniecības vajadzēs atgriezties, lai to sakārtotu līdz galam.
Vēl kāds jautājums, kas var likties nebūtisks, un tomēr – ko darīt, ja sieviete kautrējas vērsties pie proktologa-vīrieša, kādu šajā specialitātē ir vairums?
Mūsu klīnikā šādas problēmas nav, jo šeit strādā arī proktoloģe Dr. Inga Melbārde-Gorkuša, pie kuras procentuāli vēršas vairāk sieviešu.
Gadījies dzirdēt, ka tie, kuri jūtas pārāk aizņemti, lai atrastu laiku vizītei pie proktologa un arī pie citiem ārstiem, deklarē, ka "staigāšana pa dakteriem" nav viņu prioritāte, jo jāstrādā, jāpelna, jānodrošina labklājība...
Visi gribam labi dzīvot, labi ģērbties, braukt ar labām mašīnām, bet – ko tas viss dod, ja galīgi nav veselības un līdz ar to nav dzīvesprieka? Piekrītu atziņai, ka lielā laime ir augstu un tālu, mazliet uz sapņu robežas, bet īstenībā dzīve sastāv no mazām laimītēm, un viena no tādām ir ārsta frāze: te viss ir kārtībā! Kad to pasaka zobārsts, ginekologs, proktologs vai jebkurš cits ārsts, tas ir pozitīvs impulss visai dienai, nedēļai, mēnesim vai pat ilgākam laikam.
Vairāk par proktoloģisko ārstēšanu lasiet šeit: http://lazermedicinasklinika.lv/lv/proktologija
Publicitātes foto
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
