Pētnieki: Latvijā veselībpratības stiprināšanai nepietiekami izmantota izglītības sistēma
Rīga, 23.nov., LETA. Latvijā veselībpratības stiprināšanai nepietiekami ir izmantota izglītības sistēma, secināts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadībā izdotajā pārskatā "Dzīves meistarība un informācijpratība" par tautas attīstību Latvijā 2015./2016.gadā.
Pārskatā teikts, ka vispārējās izglītības iestādēs maz tiek runāts par veselīgu dzīvesveidu, veselības profilaksi, nozīmīgākajām slimībām, to riska faktoriem un pazīmēm, veselības pakalpojumiem un citiem veselības aprūpē nozīmīgiem jautājumiem.
Vienlaikus pētnieki atzīst, ka šajā jautājumā profesionālā izglītība ir soli priekšā, jo no 2016./2017.mācību gada profesionālās izglītības iestādēs ieviests mācību kurss "Sabiedrības un cilvēka drošība", kurā tiek apskatīti veselības riska faktori, preventīvie pasākumi, veselīgs dzīvesveids, uzturs un citi jautājumi.
Pēc pētījumā paustā, pagaidām nozīmīgāko darbu sabiedrības veselībpratības veicināšanā veic Slimību profilakses un kontroles centrs, sagatavojot dažādus informatīvus izdevumus un organizējot informatīvus pasākumus.
Vienlaikus kā vēl vienu nopietnu problēmu SPPI pētnieki min Latvijā augsto mirstību no asinsrites slimībām. "Latvijā mirstība no asinsrites slimībām uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo gadu laikā ir pieaugusi. 2010.gadā mirstības rādītājs bija 767,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2015.gadā tie bijuši 813,7 gadījumi," pausts pārskatā.
SPPI pētnieki Latvijai noteikuši arī svarīgākos uzdevumus veselībpratības veicināšanā. Viens no tiem ir nepieciešamība stiprināt veselībpratību, jo, kā norāda ārvalstu pētījumi, zemāks iedzīvotāju pratības līmenis ir saistīts ar sliktākiem veselības rādītājiem, biežāku ārsta sniegtās informācijas pārprašanu vai nesaprašanu, kā arī biežāku stacionēšanu.
Pēc pārskatā paustā, veselībpratība galvenokārt būtu stiprināma, uzlabojot informācijas ieguvi. Tāpēc ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem būtu jāsniedz pacientiem saprotamāka informācija, tāpat jāveicina, lai cilvēki meklētu uzticamu, pārbaudītu un uz pētījumiem pamatotu papildu informāciju par nepieciešamajiem izmeklējumiem vai noteikto diagnozi. Vēl jāmudina, lai cilvēki rūpīgāk izvērtētu meklēto, atrasto vai saņemto informāciju par veselības stāvokļa saglabāšanu
un uzlabošanu.
Pētnieki arī aicina Latviju veicināt, lai medicīniskā informācija būtu pieejamāka un saprotamāka cilvēkiem, tostarp tiem, kuriem trūkst zināšanu medicīniskajā terminoloģijā, valodas zināšanu un citu prasmju. Vienlaikus jāmazina sociāli strukturālā nevienlīdzība gan pēc dzimuma, vecuma, dzīvesvietas, etniskās un valodiskās piederības, gan ienākumu līmeņa un izglītības kvalitatīvas medicīniskās informācijas pieejamībā un lietojamībā.
