Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama Covid-19 vakcīna, pret šo slimību vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20% – jā, 27% – drīzāk jā), 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos (21% – nē, 19% – drīzāk nē), bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra jaunākajos rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.

Tāpat aptaujas dati parāda, ka, atrodoties sabiedriskās vietās, 75% respondentu norādījuši, kas maskas valkā vienmēr, 15% to dara dažreiz, reti – 3%, 6% tās nevalkā vispār, 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Aptaujas rezultātus komentē Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Klāvs Sedlenieks.

Gaidot Covid-19 vakcīnu

Šobrīd virknē pasaules valstu aktīvi notiek Covid-19 vakcīnas izstrāde, un pašlaik kopumā ir minētas vairāk nekā 100 kandidātvakcīnas, kuras atrodas pētījumu pirmajā, otrajā vai trešajā fāzē. Regulāri parādās informācija, ka vakcīna pret Covid-19 jau tuvākajā laikā būs pieejama, tomēr profesore B. Rozentāle atgādina, ka vakcīnai, tāpat kā jebkuram medikamentam, ir stingri noteikts izpētes protokols, kas aizņem laiku, lai vakcīna būtu droša un efektīva. Jaunākā informācija no Eiropas Komisijas (EK) ir par farmaceitiskās kompānijas AstraZeneca Covid-19 vakcīnu, ko EK plāno iepirkt 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja vakcīna tiks atzīta par drošu un efektīvu.

Kolektīvā imunitāte un riska grupas

Pašlaik Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēt 20% iedzīvotāju, t.i., riska grupas pacientus, kas, ievērojot viņu pamatslimības, var potenciāli saslimt ar Covid-19 smagā formā. Šobrīd pasaules pieredze rāda, ka riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cukura diabētu, kā arī pacienti ar lieko ķermeņa masu. Vienlaikus profesore B. Rozentāle atgādina, ka jebkura infekcijas slimība var noritēt smagi arī jauniem un veseliem cilvēkiem, joinfekcijas slimība ir cilvēka organisma un mikroorganisma mijiedarbība – cīņa, kuras rezultāts ne vienmēr ir prognozējams. Attiecībā uz kolektīvo imunitāti speciāliste norāda, ka tā veidojas, kad vairāk nekā 80% vai pat 90% cilvēku ir specifiskas antivielas pret konkrēto infekcijas slimības ierosinātāju. Pateicoties bērnu vakcinācijas aptverei, Latvijā ir izskausts poliomielīts, nav masalu un citu bērnu infekcijas slimību uzliesmojumu, savukārt Covid-19 gadījumā par antivielu veidošanos un to saglabāšanās ilgumu joprojām ir daudz nezināmā. Tāpēc atbildes, cik lielā aptverēbūtu veicama vakcinācija, vēl ir sagaidāmas tikai nākotnē, pēc pētījumu rezultātiem.

Vieglprātīgāk pret Covid-19 izturas jaunieši

Aptaujas rezultāti atklāj, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir tā sabiedrības daļa, kas pašlaik vismazāk būtu gatava vakcinēties pret Covid-19. Tāpat piebilstams, ka jaunieši sabiedriskās vietās visretāk izmanto sejas maskas. Sabiedriskās vietās maskas vienmēr valkā 61% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku (55 līdz 74 gadi) vidū šis rādītājs ir 78%. Attiecībā uz gatavību vakcinēties pret Covid-19 tikai 29% jauniešu norādījuši, ka būtu gatavi to darīt, kamēr visaugstāko gatavību Covid-19 vakcīnas saņemšanai izrāda iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem – starp aptaujātajiem 51% būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19. Sociālantropologs K. Sedlenieks skaidro, ka iegūtie aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši, jo jaunieši Covid-19 saslimšanas riskus neuztver tik nopietni kā seniori un citas riska grupas. Līdz ar to arī sejas masku valkāšana un gatavība vakcinēties pret Covid-19 jauniešu vidū ir zemākā līmenī nekā citās sabiedrības grupās.

Sejas maskas biežāk valkā sievietes

Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sejas maskas sabiedriskās vietās biežāk nēsā sievietes. Ja vīriešu vidū maskas vienmēr izmanto 67% aptaujāto, tad sievietēm šis rādītājs ir 84%. Vienlaikus interesanti, ka augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 kopumā izrāda tieši vīrieši. Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama vakcīna, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 54% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu.

Raugoties pēc ģimenē izmantotās sarunvalodas, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Maskas sabiedriskās vietāsvienmēr valkā 75% latviešu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir vēl augstāks – 77%. Sociālantropologs K. Sedlenieks secina, ka gan latvieši, gan krievvalodīgie vienlīdz labi seko valsts noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas lielā mērā apgāž ik pa laikam izskanējušo apgalvojumu, ka krievvalodīgieatrodas citā informatīvajā telpā un sliktāk seko valsts norādījumiem. Eksperts gan norāda uz interesantu tendenci, ka attiecībā uz vakcinēšanos pret Covid-19 krievvalodīgo sniegtās atbildes ir polarizētākas, respektīvi, viņi ir biežāk izteikuši stingru pārliecību, ka vakcinēsies vai arī tieši pretēji – nevakcinēsies pret Covid-19. Piemēram, latviešu vidū izteikti gatavi vakcinēties pret Covid-19 ir 20%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 25%, savukārt izteikti noliedzošu atbildi Covid-19 vakcīnas sakarā sniedza 20% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie bija 29%.

Masku valkāšana – drošība un sabiedrības solidaritāte

Profesore B. Rozentāle atgādina, ka masku valkāšanas mērķis ir mazināt Covid-19 izplatību. Katram cilvēkam mutes dobumā, rīkles galā, augšējos elpceļos, t.sk. degunā, ir mikroflora – galvenokārt dažādas baktērijas. Bet šajā Covid-19 pandēmijas vai, piemēram, lielas gripas epidēmijas laikā cilvēkiem augšējos elpceļos var būt arī vīrusi. Elpojot cilvēks ar sīkām sekrēta daļiņām apkārtējā vidē izdala šos vīrusus. Ja cilvēks uzliek masku, tad tā ir kā fizisks šķērslis, kas samazina vīrusu tālāku izplatību. Maskas jālieto vietās, kur nevar ievērot divu metru fizisko distanci starp cilvēkiem, un tas nozīmē, ka praktiski visur, kur cilvēki satiekas – veikalā, pastā, sabiedriskajā transportā, muzejā, teātrī vai darba kabinetā, respektīvi, visās publiskajās iekštelpās. Vienlaikus eksperte atgādina, ka svarīga ir pareiza masku valkāšana – tai ir jānosedz gan mute, gan deguns. Līdztekus masku valkāšanai svarīgi ievērot arī fizisko distanci, regulāri mazgāt rokas,dezinficēt un vēdināt telpas, kā arī ieteicams uzturēties svaigā gaisā. Speciālistes skatījumā masku valkāšana ir gan sabiedrības drošības, gan solidaritātes izpausme.

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.