Regulāra tabakas smēķēšana ir biežāk pieminēto kaitīgo ieradumu vidū, tā liecina jaunākie "Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa" pētījuma rezultāti. Šis kaitīgais ieradums piemīt nemainīgi lielam skaitam iedzīvotāju – teju katram trešajam. Satraucošs ir fakts, ka tieši jauniešu vidū šis paradums kļūst arvien populārāks, turklāt jauniešu vidū iecienīta ir ne tikai tabakas smēķēšana, bet arī citu nikotīnu saturošo produktu lietošana.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadā veikto Veselības indeksa pētījumu, 2022. gadā par 3 % mazāk aptaujāto norādīja, ka aizraujas ar smēķēšanu, vēl aizvien šis paradums piemīt teju katram ceturtajam jeb 24 % iedzīvotāju. Tomēr jāņem vērā, ka 2022. gadā veiktā pētījuma ietvaros pirmo reizi tika jautāts arī par citu nikotīnu saturošu produktu lietošanu. Uz šo ieradumu norādīja 4 % respondentu. Summējot kopā tos, kuri regulāri smēķē tabaku un tos, kuri regulāri lieto dažādus citus nikotīnu saturošus produktus, jāsecina, ka kopumā smēķēšana kā kaitīgais ieradums skar 28 % iedzīvotāju, tātad – gandrīz teju katru trešo Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi, smēķēšana kaitīgo ieradumu sarakstā ierindojas 1.vietā, tam seko neizgulēšanās (25 %), neveselīga ēšana (20 %), pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi (18 %).

Iedzīvotājiem noteikti vajadzētu aizdomāties par to, ka smēķēšana nelabvēlīgi ietekmē dažādus orgānus un orgānu sistēmas, kā arī nodara nopietnu kaitējumu veselībai – paaugstina hipertensijas un infarkta risku, palielina dažādu audzēju risku, bojā zobus, veicina ādas pāragru novecošanos, dažādu elpošanas sistēmas slimību attīstību. Turklāt nikotīnu saturošo produktu, piemēram, elektronisko cigarešu, lietošana nebūt nav vērtējama ka veselīgāka, jo tie tāpat kā tabakas izstrādājumi izraisa atkarību, tiem ir kairinoša ietekme uz acīm un elpceļiem, nav zināma to  ilgtermiņa lietošanas ietekme uz veselību, bet ir skaidrs, ka to sastāvā esošās ķīmiskās vielas var bojāt organisma šūnas. “Vērtējot pētījuma rezultātus, jāsecina, ka visbiežāk šis kaitīgais ieradums piemīt cilvēkiem, kuri paši atzīst, ka kopumā dzīvo neveselīgu dzīvesveidu un kuriem ir pārāk maz fizisko aktivitāšu ikdienā. Kā rāda Veselības indeksa 2022. gada pētījums, aizvadītajā gadā tikai 27% respondentu spēja godīgi atbildēt, ka viņiem nepiemīt nekādi kaitīgie ieradumi. Ja salīdzinām datus ar 2017. gadu, kad 56 % respondentu bija atbildējuši, ka viņiem nepiemīt kaitīgie ieradumi, tad šobrīd nākas secināt, ka iedzīvotāju skaits, kuriem piemīt kāds no kaitīgajiem ieradumiem ir dubultojies. Turklāt satraukumu raisa fakts, ka jauniešu vidū smēķēšana kā kaitīgais ieradums nevis samazinās, bet pieaug, ko, iespējams, veicina dažādu citu nikotīnu saturošo produktu ar dažādām garšām pieejamība. Domājot par to, kā ilgāk saglabāt savu veselību, labākais lēmums ir preventīvi rūpēties par savu veselību, tai skaitā atteikties no smēķēšanas jau šodien, aizstājot to ar kādu veselīga dzīvesveida ieradumu,” iesaka aptieku tīkla "Apotheka" izpilddirektors Māris Lūks.

Jaunieši smēķē arvien vairāk, citās vecuma grupās smēķētāju skaits samazinās

Ja 2021. gadā veiktajā Veselības indeksa pētījumā 19 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādīja, ka regulāri smēķē tabaku, tad pērn veiktajā pētījumā šo kaitīgo paradumu atzīmēja par 4 % vairāk jeb 23 % gados jaunu cilvēku šajā vecuma grupā. Raugoties uz respondentiem, kuri kā kaitīgo ieradumu atzīmējuši citu nikotīnu saturošo produktu lietošanu, redzams, ka tā raksturīga tieši gados jauno iedzīvotāju vidū vecuma grupā 18-24 gadi.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka citās vecuma grupās ir vērojama pozitīva tendence un pamazām mazinās to cilvēku skaits, kuri regulāri piekopj smēķēšanu kā kaitīgo ieradumu: vecuma grupā 25-34 gadi regulāro smēķētāju kļuvis par 12 % mazāk (no 32 % 2021. gadā līdz 20 % 2022. gadā), vecuma grupā 45-54 gadi par 6 % sarucis regulāro smēķētāju skaits (no 32 % līdz 26 %), bet respondentu grupā 64-75 gadi – par 3 % (no 20 % uz 17 %).

Izglītotajiem un pārtikušajiem mazāka vēlme smēķēt

Jaunākie pētījuma dati liek noprast, ka atteikšanās no smēķēšanas nebūt nav saistīta ar iedzīvotāju maksātspēju, kā to varētu domāt, ņemot vērā tabakas izstrādājumu dārdzību. Salīdzinot 2021. gada pētījuma datus ar 2022. gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka joprojām nemainīgi daudz smēķē tieši cilvēki ar zemiem ienākumiem (34 %), bet pārējās grupās ar vidēji zemiem, vidēji augstiem un augstiem ienākumiem smēķēšana kā paradums pakāpeniski mazinās. Vislielākais šī kaitīgā paraduma kritums vērojams iedzīvotāju vidū ar vidēji augstiem ienākumiem (no 29 % 2021. gadā uz 21 % 2022. gadā) un augstāko izglītību (no 18 % 2021. gadā uz 10 % 2022. gadā). Tātad, visticamāk atteikšanās no smēķēšanas kā no kaitīga ieraduma drīzāk saistīta ar cilvēku veselības pratību, izpratni par profilaksi un veselīgu dzīvesveidu.

Sievietes nemainīgi turas pie kaitīgā ieraduma

Lai arī joprojām regulāra smēķēšana kā kaitīgais ieradums divas reizes biežāk raksturīgs vīriešiem, ja salīdzina pētījuma 2021.un 2022. gadā veiktā pētījuma rezultātus, redzams, ka nekādas izmaiņas nav vērojamas sieviešu vidū – joprojām regulāri smēķē 15 % daiļā dzimuma pārstāvju. Turpretim gada ietvaros vīriešu vidū tabakas smēķēšanas ieradums sarucis no 41 % 2021. gadā līdz 32 % 2022. gadā.