Pētījums: Par 9 % samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri ikdienā ierobežo sāls patēriņu
Lai gan sāls mūsu organismam noteiktās devās ir nepieciešams, lielākā daļa iedzīvotāju to uzturā lieto pārlieku daudz, tādējādi būtiski paaugstinot sirds un asinsvadu slimību risku. Turklāt rafinētais sāls, ko mūsdienās galvenokārt izmanto pārtikas ražošanā, nav tas sāls veids, kas organismam ir vitāli svarīgs. Saskaņā ar "Mana aptieka & Apotheka" jaunākā Veselības indeksa pētījuma datiem 28 % aptaujāto ikdienā cenšas ierobežot sāls patēriņu, taču tas ir par 9 % mazāk nekā gadu iepriekš, un ir zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā.
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām pieaugušam cilvēkam dienā vajadzētu lietot mazāk nekā piecus gramus jeb nepilnu tējkaroti sāls, bet bērniem līdz 15 gadu vecumam – vēl mazāk. Pētījumu dati liecina, ka Latvijā aptuveni 70 % iedzīvotāju sāli lieto pārāk daudz, un vidējais patēriņš divas reizes pārsniedz normu, proti, ir ap 11 gramiem dienā.
Paaugstina asinsspiedienu, rada sirds un asinsvadu slimību risku
Pārmērīgs sāls patēriņš paaugstina asinsspiedienu, kas, savukārt, veicina dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas, kas ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem Latvijā. Tā kā nātrijs aiztur šķidrumu organismā, dažādās ķermeņa daļās var veidoties tūska, kā arī rasties nieru darbības traucējumi – tās centīsies no organisma izvadīt lieko sāli, taču to kapacitāte ir ierobežota.
„Sāls ir pievienots virknei pārtikas produktu, ko lietojam ikdienā – maizei, desai, konserviem, piena produktiem un pat jēlai gaļai –, tāpēc ir vērts pievērst uzmanību pievienotā sāls daudzumam uz iepakojuma. Ja ēdam produktu, kam jau ir pievienots sāls, nav ieteicams šo garšvielu vēl pievienot papildus. Pastāv maldīgs uzskats, ka ēdiens bez sāls ir bezgaršīgs, bet patiesībā augstais sāls patēriņš ir notrulinājis mūsu garšas kārpiņas, kā rezultātā mēs vairs nespējam izjust garšu nianses. Samazinot sāls patēriņu tikai uz dažām nedēļām, jau būs iespējams sajust atšķirību un sāli vairs nekārosies tik daudz kā iepriekš. Paraduma maiņa noteikti atstās pozitīvu iespaidu arī uz organisma vispārējo veselības stāvokli,” rekomendē "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Sāli uzturā mazāk lieto seniori un sievietes
Aptaujas dati liecina, ka visvairāk sāls lietošanu uzturā ierobežo seniori virs 65 gadu vecuma (41 %) un sievietes (34 %). Savukārt vismazāk tam pievērš uzmanību iedzīvotāji ar pamatizglītību (16 %), vīrieši (21 %), jaunieši no 18 līdz 25 gadu vecumam (22 %) un iedzīvotāji, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (22 %).
“Diemžēl pastiprinātu uzmanību veselīgam uzturam un dzīvesveidam mēdzam pievērst tikai tad, kad jau ir radušās pirmās veselības problēmas. Arī sāli ievērojami mazāk lieto tikai pēc 65 gadu vecuma, kad jau, iespējams, ir paaugstināts asinsspiediens un citas kaites. Savukārt jauniešus šī problēma nodarbina maz, kaut arī, ņemot vērā jauniešu tendenci uzturā pastiprināti lietot dažādas ātrās uzkodas un pusfabrikātus, kur parasti sāls daudzums ir palielināts, tieši šai iedzīvotāju grupai būtu jāpievērš lielāka uzmanība patērētajam sāls daudzumam. Lai samazinātu sāls patēriņu, ikdienas ēdienkartē ieteicams iekļaut vairāk svaigu augļu un dārzeņu, gatavos produktus un pusfabrikātus aizstāt ar svaigiem produktiem, bet, gatavojot ēdienu, izvēlēties citas garšvielas, piemēram, garšaugus vai citronu sulu,” iesaka farmaceite.
Par pētījumu: “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau astoņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti vairāk nekā 1000 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
