Pētījums: Latvijā 53% skolēnu jūtas pārslogoti, tomēr laimīgi un pārliecināti par sevi
Rīga, 28.nov., LETA. Latvijā 53% skolēnu jūtas pārslogoti, 48% neizguļas un 27% jauniešu skolā nepietiek laika paēst, tomēr kopumā bērni jūtas laimīgi, priecīgi un pārliecināti par sevi, secināts šogad veiktajā pētījumā par bērnu labsajūtu Baltijas valstīs.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Bērnu labklājības tīkla pārstāve Iveta Pavziniuka, bērnu subjektīvo pašnovērtējumu dati liecina, ka vispozitīvāk bērni vērtē situāciju ģimenē un savu dzīves vidi kopumā, savukārt salīdzinoši zemāk vērtē situāciju skolā un ģimenes materiālo stāvokli.
Pētījumā secināts, ka bērnu kopējais labsajūtas vērtējums pozitīvi, jo Latvijā 80% bērnu bieži jūtas laimīgi, 75% - mierīgi, 85% - priecīgi un 64% - pārliecināti par sevi. Tomēr ir vairāki aspekti, kuros novērojami arī negatīvi rādītāji, proti, 33% bērnu bieži jūtas uztraukti, 25% - nomākti, 40% - garlaikoti, 23% - dusmīgi, 23% - vientuļi un 22% - bēdīgi.
Pavziniuka piebilda, ka statistikas rādītāji uzrāda būtiskas nepilnības, piemēram, veselības, mājsaimniecību materiālās nodrošinātības, skolas vides un citās jomās. Dati liecina, ka Latvijā katrs piektais bērns dzīvo uz nabadzības sliekšņa, savukārt vairāk kā trešajā daļā mājsaimniecību "ar grūtībām savelk galus". Īpaši nelabvēlīgā situācijā ir vientuļo vecāku mājsaimniecības, kur vairāk kā pusei ir nopietnas materiālās grūtības.
Pētījumā secināts, ka arī ģimenes un vienaudžu vide ir joma, kurā vairāki rādītāji liecina par būtiskiem trūkumiem. Latvijai ir viens no starptautiski zemākajiem rādītājiem ģimenes emocionālā atbalsta saņemšanā. Katrs desmitais bērns ģimenē tiek iepļaukāts un sodīts par pārkāpumiem un kļūdām, katrs piektais - bieži strīdas ar vecākiem. Katrs ceturtais bērns novērtē, ka viņam nav pietiekami draugu un paziņu, ar kuriem pavadīt kopīgi laiku. Šie dati tieši un netieši norādot uz nepieciešamību pievērst uzmanību, vai bērni tiek pilnvērtīgi aprūpēti, vai saņem nepieciešamo emocionālo atbalstu no ģimenes, vai netiek atstāti novārtā un vientulībā.
Vienlaikus pētījumā pausts, ka skolas vidi Latvijā raksturo izteikti augsts to bērnu īpatsvars, kuri mācību iestādē jūtas pārslogoti un noguruši - 53%, gandrīz puse bērnu apgalvo, ka bieži vai vienmēr negrib iet uz skolu, jo uz skolu patīk iet tikai 52% bērnu. Katrs trešais bērns - 32% - apgalvo, ka viņam nepietiek brīvā laika saviem vaļaspriekiem, bet 58% domā, ka viņiem skolā tiek uzdots pārāk daudz mājasdarbu. 16% bērnu skolā jūtas neiederīgi, 12% uzskata, ka skolotāji ir pārāk bargi un netaisnīgi, savukārt 9% skolā piedzīvo fizisku vai emocionālu vardarbību. "Tas liek dienaskārtībā izvirzīt jautājumu ne tikai par mācību saturu, bet arī par skolas vidi un attiecībām starp skolēniem un skolotājiem, kā arī starp vienaudžiem," piebilda Pavziniuka.
Speciāliste norādīja, ka pētījumā atklājies, ka krīzes situācijā bērni ne vienmēr vēršas pēc palīdzības pie pieaugušajiem sev līdzās, jo 86% bērnu apliecina, ka problēmu gadījumā palīdz vecāki, kas nozīmē, ka 14% bērnu nevar paļauties uz saviem vecākiem, kā aizstāvjiem un palīgiem. "Vēl bēdīgāka statistika atklāj situāciju skolā, kur katrs trešais bērns apgalvo, ka nezina, pie kā vērsties pēc palīdzības," sacīja Pavziniuka.
Tāpat statistika rāda, ka Latvijas bērniem raksturīgs augsts smēķētāju īpatsvars, augsts bērnu un jauniešu mirstības rādītājs, tostarp ceļu satiksmes negadījumos, kā arī augsts traumatisms - aptuveni 60% zēnu un 55% meiteņu gada laikā vismaz reizi apmeklē ārstus gūto traumu dēļ. Aicināti novērtēt savu veselības stāvokli kopumā, nogurumu uzrāda 60% bērnu un 16% bieži vai vienmēr jūtas slimi un neveseli.
Ekspertes vērtējumā, pētījuma dati norāda uz to, ka ir būtiski sabiedrībā veicināt diskusiju par to, cik svarīga mūsdienu sabiedrībā ir bērna labsajūta skolā un ģimenē, kopā pavadītais laiks un nedalīta uzmanība bērna vajadzībām. "Būtu vērts izvērtēt, vai tiekšanās pēc materiālās labklājības un formāliem sasniegumiem ir vērtīgākais, ko varam darīt savu bērnu labā. Jo ne vienmēr starp rādītājiem it pozitīva korelācija, proti - augstāki formālie sasniegumi var korelēt ar zemāku apmierinātību ar dzīvi un sliktāku savas ikdienas dzīves un sajūtu pašnovērtējumu," norāda Pavziniuka.
Pētījumu "Bērnu labsajūta Baltijas valstīs" veica Latvijas Bērnu labklājības tīkls sadarbībā ar NVO partneriem no Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas. Pētījums tika veikts visās trijās Baltijas valstīs, tā ietvaros tika apkopoti statistikas dati, kā arī īstenota kvantitatīvā aptauja, kurā piedalījās 2000 bērnu vecumā no 10 līdz 17 gadiem.
