Pētījums: Latvijā 41% iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība
Rīga, 21.sept., LETA. Latvijā 41% iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, aģentūrai LETA pavēstīja "Baltic International Bank" korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma datiem.
Vienlaikus 36% respondentu uz jautājumu, kas Latvijas iedzīvotājus varētu piespiest vairāk rūpēties par savu veselību, atbildējuši, ka šādu pamudinājumu varētu dot savas veselības nopietna pasliktināšanās, 26% pauduši viedokli, ka tās varētu būt plašas informatīvās kampaņas, veselīga dzīvesveida popularizēšana, bet 25% atzinuši, ka vairāk rūpēties par savu veselību varētu piespiest neveselīgas pārtikas sadārdzināšanās, salīdzinot ar veselīgu pārtiku. Savukārt 10% respondentu atzinuši, ka Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret savu veselību nekas nevarētu mainīt.
Pēc aptaujas datiem, visbiežāk 2017.gada jūlijā respondenti par galvenajām problēmām veselības aprūpē uzskatīja medikamentu dārdzību (67%), medicīnisko pakalpojumu dārdzību (66%) un nepietiekamu veselības aprūpes finansējumu (62%). Tostarp medicīnisko pakalpojumu dārdzība šogad par vienu no galvenajām problēmām atzīta retāk nekā pirms diviem gadiem (2015.gadā - 71%). Nepietiekamu medicīnas darbinieku skaitu un darbinieku pārslodzi minējuši 39% respondentu, tikmēr tādi faktori kā korupcija (20%) vai slikta tehnika, aparatūra (19%) iedzīvotājiem šogad nav šķituši pārāk aktuāli, piebilda Lapsa.
Lūgti norādīt, kas jāveic pirmām kārtām, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu, visbiežāk pētījuma dalībnieki pauduši uzskatu, ka ir jānodrošina stingra veselības aprūpes sistēmas kontrole (37%) un jāpiešķir veselības aprūpei vairāk naudas (37%), taču salīdzinoši bieži aptaujātie arī norādījuši, ka vispirms ir jāveic detalizēta esošās situācijas analīze – jāapzinās pakalpojumu izmaksas, reālā darbinieku noslodze u.c. faktori – un tikai atbilstoši secinājumiem jāizdara nākamie soļi (32%).
Raksturojot lietas, kas vissvarīgākās veselīgam dzīvesveidam, visbiežāk respondenti minējuši pareizu uzturu (58%). Tiesa to, ka paši tādu lieto, minējuši vien 33% respondentu. Šogad respondenti retāk nekā 2014.gadā norādījuši, ka viena no svarīgākajām lietām veselīgam dzīvesveidam ir pareizs uzturs (2014.gadā - 67%).
Starp veselīga dzīvesveida priekšnoteikumiem respondenti minējuši arī pietiekamu miegu (37%) un regulāras fiziskās aktivitātes (37%), taču paši aptaujātie, lai uzturētu sevi veselīgā un labā formā, drīzāk izvēlas pastaigas svaigā gaisā (50%) un pozitīvu domāšanu (45%). Nedaudz retāk, vēloties dzīvot veselīgi, iedzīvotāji atturas no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas (35%).
Vērtējot, kuras trīs patlaban populāras veselīga dzīvesveida tendences, viņuprāt, visstraujāk zaudēs popularitāti, visbiežāk pētījuma dalībnieki nosaukuši svaigēšanu (24%) un vegānismu (21%). Tādējādi šogad biežāk nekā pirms trim gadiem respondenti uzskata, ka visstraujāk popularitāti zaudēs svaigēšana (2014.gadā - 21%).
"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
