Pētījums: Latvijā 38% HIV inficēto piedzīvojuši diskriminējošu attieksmi, tostarp no ģimenes un mediķiem
Rīga, 10.maijs, LETA. Latvijā vairāk nekā trešā daļa jeb 38% HIV pozitīvu pacientu piedzīvojuši diskriminējošu attieksmi vai aizskarošus izteikumus, šodien pētījuma "Cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, stigmas indekss" prezentācijā sacīja tā autore Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Anda Ķīvīte-Urtāne.
Viņa skaidroja, ka stigmatizācijas jeb aizspriedumu pret personām, kuras dzīvo ar HIV, rādītāji Latvijā ir augsti. Pētniece uzsvēra, ka stigma ir liels šķērslis, jo cilvēki ar HIV mēdz tās dēļ neārstēties, nemeklēt sociālu atbalstu un pat izolējas no sabiedrības. Šī iemesla dēļ, viņasprāt, stigma ir jāpēta un ar to jācīnās.
Pētījumā secināts, ka visbiežāk HIV pozitīvu personu negatīvā pieredze saistīta ar diskriminējošām piezīmēm vai aprunāšanu ārpus ģimenes loka esošo cilvēku puses. Pēdējā gada laikā šādu situāciju piedzīvojis 15,1% respondentu, bet vairāk nekā pirms gada - 23,2% personu.
Vienlaikus HIV pozitīvi pacienti saskaras ar diskriminējošu attieksmi no ģimenes locekļiem. Diskriminējošas piezīmes vai aprunāšanu ģimenes locekļu vidū piedzīvojuši 9,8% personu pēdējā gada laikā, bet pirms vairāk nekā gada šāda pieredze bijusi 19% respondentu.
Pētījumā secināts, ka sabiedrības nosodījums ietekmē arī cilvēku iekšējās sajūtas. Pēdējā gada laikā HIV infekcija negatīvi ietekmējusi 41,9% personu spēju tikt galā ar stresu, 33,9% negatīvi ietekmēja pašapziņu, bet vēl 31,6% HIV infekcija negatīvi ietekmējusi spēju veidot ciešas un drošas attiecības ar apkārtējiem.
Ceturtā daļa jeb 24,1% respondentu sava HIV statusa dēļ pēdējā gada laikā izvēlējušies neapmeklēt sociālus pasākumus, 15% - izolējušies no ģimenes vai draugiem, 12% - atteikušies no dzimumdzīves.
Pētījumā secināts, ka HIV pozitīvi pacienti saskārušies ar diskriminējošu attieksmi arī no veselības aprūpes personāla puses, tostarp 17,1% respondentu piedzīvojuši baumošanu no mediķiem, 8,2% saņēmuši ieteikumu pārtraukt dzimumdzīvi, bet vēl 6,7% respondentu piedzīvojuši, ka veselības aprūpes personāls bez piekrišanas atklāj kādam citam viņu HIV statusu.
Pēc pētījumā paustā, stigmatizācija biežāk tiek piedzīvota no ar HIV nesaistīta veselības aprūpes personāla puses nevis HIV aprūpes personāla.
Sadarbojoties ar medicīnas personālu seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, 6,6% respondentu saņēmuši rekomendāciju neradīt pēcnācējus, bet 15,8% sieviešu saņēmušas medicīnas darbinieku ieteikumu pārtraukt grūtniecību, kaut arī medikamenti nodrošina iespēju arī HIV pozitīvām sievietēm piedzimt veseliem bērniem.
Biedrība "Agihas" no 2018. līdz 2019.gadam Latvijā veica starptautiski atzītu pētījumu "HIV Stigmas indekss", kura laikā pēc principa "līdzīgs jautā līdzīgam" tika izjautātas personas, kuras dzīvo ar HIV. Pētījuma vajadzībām 409 respondenti tika iztaujāti par pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, darba vietā, attieksmi ģimenē un draugu lokā, kā arī par virkni citu aspektu, kas ataino dzīves kvalitāti, sociālo statusu un pašstigmatizāciju.
Pēc vienotas metodoloģijas pētījums "HIV stigmas indekss" veikts vairāk nekā 100 pasaules valstīs, un pirmais šāds pētījums tika veikts 2008.gadā. Pētījuma veikšanu Latvijā atbalstīja SIA "GlaxoSmithKline Latvia".
