Pētījums: Daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem ir selēna deficīts

Pētījumā, kurā piedalījās 668 vecāka gadagājuma Zviedrijas iedzīvotāju, tika konstatēts, ka daudziem no viņiem trūkst selēna.

Selēns ir svarīgs mikroelements, kas organismā pilda virkni funkciju, piemēram, veicina normālu imūnsistēmas darbību un palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa. Pētījuma gaitā zinātnieki analizēja selēna koncentrāciju visu dalībnieku asins paraugos un secināja, ka šī mikroelementa līmenis bija ļoti zems. Pirms vairākiem gadiem (proti, 1980. gadu sākumā) līdzīgus rādītājus novēroja Somijas iedzīvotājiem. Īsi pēc tam Somijā tika pieņemts likums, saskaņā ar kuru visiem lauksaimniecības mēslojumiem obligāti jābūt bagātinātiem ar selēnu, lai paaugstinātu šī mikroelementa līmeni graudu kultūrās.

Saskaņā ar nesenā zviedru pētījuma rezultātiem, vidējais selēna līmenis tā dalībniekiem bija 67,1 mikrogrami uz litru asiņu. Pēc ekspertu domām, šāda koncentrācija ir pārāk zema un var negatīvi ietekmēt veselību.

Organisms nespēj funkcionēt bez selēna

Selēns ir uzturviela, ko organisms nevar sintezēt pats, tāpēc ir svarīgi uzņemt to pietiekošā daudzumā ar pārtikas produktiem. Pretējā gadījumā var tikt traucētas no selēna atkarīgās organisma funkcijas, ieskaitot spēju pretoties dažādām saslimšanām, fertilitāti, vielmaiņu un šūnu aizsargspējas pret DNS bojājumiem.

Cilvēka organismā ir aptuveni 30 dažādu no selēna atkarīgo olbaltumvielu (selēnproteīnu). Viens no nozīmīgākajiem ir selēnproteīns P, kura piesātināšanai ir nepieciešami vismaz 100 mikrogrami selēna ikdienā. Zems selēna patēriņš, par ko liecina jaunā zviedru pētījuma rezultāti, kā arī rādītāji, kurus novēroja Somijas iedzīvotājiem 1980. gadu sākumā, nav pietiekams, lai nodrošinātu selēnproteīnu P ar 100 mikrogramiem tam nepieciešamās uzturvielas. Somijas valdībai ir izdevies uzlabot situāciju, ieviešot obligātu mēslojumu bagātināšanu ar selēnu. Pagaidām nav zināms, kā Zviedrijas valdība plāno rīkoties, lai risinātu šo problēmu. Daudzviet Eiropā vērojams zems selēna līmenis augsnēs, tādējādi tā ir ne tikai Skandināvijas problēma, bet attiecas uz Eiropu kopumā. Pēc ekspertu domām, selēna patēriņš, piemēram, Apvienotajā Karalistē pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu laikā samazinājās uz pusi.

Kā var uzņemt selēnu

Galvenie selēna pārtikas avoti ir zivis, vēžveidīgie un gaļas subprodukti (sirds, aknas, utt.). Veciem cilvēkiem, veģetāriešiem un vegāniem var būt īpaši grūti uzņemt pietiekami daudz selēna ar uzturu.

Uzturēt selēna koncentrāciju pienācīgā līmenī var palīdzēt farmaceitiskie preparāti. Pirms dažiem gadiem veiktais zviedru kardiologu un citu ārstu pētījums (KiSel-10) parādīja, ka, paaugstinot selēna un koenzīma Q10 koncentrāciju organismā ar augstas kvalitātes preparātiem, kas satur šīs uzturvielas, var uzlabot sirds veselību. Pētnieki atklāja, ka dalībnieku vidū, kuri lietoja Q10 un selēnu, mirstības rādītāji ar sirds un asinsvadu slimībām bija par 54% zemāki nekā to vidū, kuri lietoja neaktīvās vielas. Pētījumā piedalījās cilvēki vecumā no 70 līdz 88 gadiem, kuriem nebija diagnosticētas hroniskas slimības. Rezultāti ir publicēti Starptautiskajā kardioloģijas vēstnesī (International Journal of Cardiology).