Pētījums: D vitamīnu aktīvāk lieto sievietes

78% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto vai ir lietojuši D vitamīnu pēdējā gada laikā, turklāt aktīvākas D vitamīna lietotājas ir sievietes. Visbiežāk D vitamīnu lieto cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, no kuriem to ikdienā lieto 40%. Savukārt visretāk D vitamīnu lieto jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem to ikdienā lieto 27%. Šādi secinājumi gūti VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktajā aptaujā.

Kā liecina pētījums, 78% aptaujāto lieto vai ir lietojuši D vitamīnu – 35% aptaujāto to lieto ikdienā, 17% vitamīnu lieto kursa veidā vismaz reizi gadā, 11% aptaujāto – lieto retāk nekā kursu reizi gadā. Vēl 15% aptaujāto pēdējā gada laikā ir lietojuši D vitamīnu, bet šobrīd nelieto, kamēr 18% respondentu atzīst, ka D vitamīnu nav lietojuši. Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane, D vitamīnu ieteicams lietot ikdienā katram pacientam sev vēlamā uztura bagātinātāju vai medikamentu formā. Lietojot D vitamīnu vien kursa veidā, netiks iegūts optimālais D vitamīna līmenis asinīs.

D vitamīnam ir būtiska loma organisma darbības uzturēšanā, skaidro ģimenes ārste. Tas piedalās kaulu attīstībā un mineralizācijā, veicinot kalcija un fosfora absorbciju, tādā veidā regulējot kalcija un fosfora līmeni serumā. D vitamīnam ir liela nozīme arī imūnsistēmas darbībā, tas kavē autoimūnu saslimšanu attīstīšanos, tam piemīt pretvēža darbība, turklāt tas samazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku un 1. un 2. tipa cukura diabēta attīstīšanos risku, kā arī samazina insulīna rezistenci diabēta pacientam. Šis vitamīns ietekmē neirokognitīvās funkcijas un samazina muskuļu vājumu. Vairāku pētījumu dati liecina, ka atbilstoša D vitamīna deva labvēlīgi ietekmē visas orgānu sistēmas. Tādēļ D vitamīns būtu jālieto visiem, skaidro ģimenes ārste. Tomēr ir gadījumi, kad D vitamīna preparātu lietošana ir rūpīgi apsverama vai pat nav vēlama, piemēram, pacientiem ar granulomatozām saslimšanām, augstu kalcija un fosfora līmeni asinīs, pārlieku lielu D vitamīna līmeni asinīs vai ar alerģisku reakciju uz preparātu. Īpaši piesardzīgiem jābūt arī pacientiem ar nierakmeņiem un nieru saslimšanām.

Sievietes lieto aktīvāk

Pētījums atklāj, ka gan sievietes (38% aptaujāto sieviešu), gan vīrieši (33% aptaujāto vīriešu) biežāk norādījuši, ka lieto D vitamīnu ikdienā. Kursa viedā D vitamīnu lieto 22% aptaujāto sieviešu un vien 13% aptaujāto vīriešu. Retāk nekā kursu reizi gadā to lieto 10% sieviešu un 11% vīriešu, bet D vitamīnu šobrīd nelieto, bet iepriekš ir lietojuši 16% aptaujāto vīriešu un 14% aptaujāto sieviešu. Zīmīgi, ka vien 14% aptaujāto sieviešu norādījušas, ka D vitamīnu pēdējā gada laikā nav lietojušas vispār, kamēr no vīriešiem tie ir 23%.

Ģimenes ārste uzsver – D vitamīns ir vienlīdz nepieciešams gan sievietēm, gan vīriešiem. Pirms sākt lietot D vitamīnu, būtu nepieciešams noteikt laboratoriski D vitamīna līmeni, jo D vitamīna preparātu devas ir atkarīgas no šī vitamīna līmeņa asinīs. Taču katrs pacients ir individuāls, tādēļ svarīgi ir novērtēt arī citus faktorus, kas var ietekmēt D vitamīna līmeni asinīs, tā uzsūkšanos, sintēzi, piemēram, pacienta blakusslimības, lietotie medikamenti, ģeogrāfiskā platuma grādi, miesas uzbūve, vecums, rase, atrašanās ilgums saulē.

Visretāk lieto jaunieši

Visaktīvākie D vitamīna lietotāji ir cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, no kuriem 40% D vitamīnu lieto ikdienā. Nākamā aktīvākā vecuma grupa ir 55-74 gadīgie, no kuriem D vitamīnu ikdienā lieto 37% aptaujāto. Savukārt vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem tie ir 36%, bet 45-54 gados –32%. Visretāk D vitamīnu lieto jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem D vitamīnu ikdienā lieto 27%.

Kā skaidro ģimenes ārste, D vitamīns ir nepieciešams visām vecumgrupām visa mūža garumā – zīdaiņiem, bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Mainās vien devas dažādās vecumgrupās. Vislabāk to uzņemt maltītes laikā, neatkarīgi no diennakts laika.

Turklāt D vitamīnu var lietot arī bērni – to drīkst sākt lietot no otrās dzīves nedēļas. Zīdaiņa vecumā D vitamīns jālieto rahīta un osteomalācijas profilaksei – 400-1000 SV dienā, neiznēsātiem bērniņiem apmēram 1000 SV. Arī pēc viena gada vecuma nepieciešams lietot D vitamīnu ikdienā uzturošās devās. Lai noteiktu precīzu devu, ir nepieciešams noteikt D vitamīna līmeni asinīs.

Pasaulē pieejami D vitamīna devu kalkulatori, shēmas, pēc kurām tiek nozīmētas  ārstnieciskās un balstdevas. Ārstnieciskās devas ir aptuveni 70-80 SV/kg. Balstdevas no 1 gada līdz 10 gadu vecumam ir 2000 SV dienā, no 11 līdz 17 gadu vecumam 4000 SV, pieaugušajiem 4000 SV.

Interesanti, ka visbiežāk to, ka pēdējā gadā lietojuši D vitamīnu, norāda respondenti no Siguldas, Jūrmalas un Rīgas. Savukārt būtiskas atšķirības starp latviešu un krievu valodā runājošajiem respondentiem nav novērotas – abu grupu D vitamīna lietošanas paradumi būtiski neatšķiras.

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru "Gemius Latvia" šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.