Sieviešu atsaucību valsts apmaksātajam krūts vēža skrīningam varētu sekmēt labāka pakalpojuma pieejamība,  profilakses uzvedības stiprināšana, izglītošana, kā arī lielāks uzsvars uz personalizēto un personisko  komunikāciju - ja par skrīningu atgādinātu un par tā rezultātiem sievietēm ziņotu ģimenes ārsts vai ginekologs, atklāj kampaņas “Noņem rozā brilles!” atklāšanas pasākumā publiskotie Igaunijas/Latvijas pētījumu dati par sieviešu uzvedību saistībā ar krūts vēža profilaksi.

Sieviešu līdzdalība krūts vēža skrīninga programmā ir aktuāla ne tikai Latvijā. Tikai sešas Eiropas valstis, proti, Somija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste ir sasniegušas ieteicamo mērķi - 70% sieviešu šajās valstīs regulāri pārbaudās. Latvijā šis procents svārstās ap 30%, bet Igaunijā - ap 56%.

Lai meklētu atbildes, kāpēc Latvijā sievietes izvairās apmeklēt krūts vēža skrīningu, un atgādinātu par agrīnas krūts vēža diagnostikas nozīmi, 10. maijā krūts vēža pacientu organizācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija atklāja krūts vēža profilakses kampaņu “Noņem rozā brilles”, kas ilgs visu maiju.

Kā atklāj Latvijā un Igaunijā veiktie  pētījumi, abās valstīs zemās skrīninga atsaucības iemesli ir līdzīgi un tie analizējami  trīs ietekmes faktoru grupās: paradumi, emocionālie faktori un praktiskie ierobežojumi.

"Ar paradumiem saistītie pasivitātes iemesli balstās kultūras un sociālās vides kontekstā, un sakņojas bērnībā apgūtajos veselības uzvedības modeļos.  Ja kopš bērnības ierasts, ka ārsts tiek apmeklēts jeb “traucēts” tikai galējas nepieciešamības gadījumā, ir daudz lielāka iespējamība, ka sieviete krūts vēža skrīningā nepiedalīsies arī pēc uzaicinājuma saņemšanas," stāstīja viena no pētījumu autorēm Vita Savicka, RSU studiju programmas “Veselības komunikācija” vadītāja.

Pie paradumiem minams arī tas, kā cilvēki ir mācīti vai raduši komunicēt ar ārstu. Pieaugot vecumam, pieaug iespēja, ka sievietes krūts vēža skrīningā piedalīsies, ja to ieteiks ārsts. Sievietes sagaida, ka ārsts atgādinās par izmeklējuma nepieciešamību.

Viena no  būtiskākajām  emocionālajām barjerām apmeklēt vēža skrīningu ir bailes uzzināt diagnozi, kas ienesīs dzīvē būtiskas izmaiņas, var nākties zaudēt esošo dzīves veidu, uztraukt tuviniekus. 50–69 gadu veco respondentu grupā atklājas arī nolemtība un paļaušanās liktenim - ja liktenis tā lems, lai tā notiek – visi esam mirstīgi, mani nevarēs izglābt neviens ārsts.  Pastāv arī bailes no pašas skrīninga procedūras, piemēram, no sāpēm vai nepatīkamām sajūtām izmeklējuma laikā. Turklāt visbiežāk uz to atsaucas sievietes, kas nekad nav bijušas uz skrīningu, bet tikai to dzirdējušas no paziņām.

Kā praktiskās barjeras, kas kavē  apmeklēt skrīningu,  tiek minēta ikdienas steiga un aizņemtība darbā un mājās. Īpaši bieži to min reģionos dzīvojošas sievietes, kuras vēlētos, lai šo procedūru var veikt mobilajos punktos vai  tuvumā esošajā medicīnas iestādē.  Pastāv arī grūtības pierakstīties uz skrīningu sev piemērotā laikā un grūti sazvanāmi skrīninga pieraksta telefona numuri.

Lai arī pēdējos gados tiek sniegta aizvien konkrētāka informācija, pētījums atklāj, ka joprojām  sievietēm  trūkst zināšanu par skrīninga programmas organizatorisko pusi un nav skaidrs, kur jāiet, cik ilgi ir derīgs šis  uzaicinājums utt.

“Dažkārt  komunikācijā ar ārstu trūkst  “cilvēcīgas valodas”. Proti, skrīninga nepieciešamība netiek pacientēm izskaidrota personīgi, atbilstoši katras sievietes veselībai, vecumam, spējai apstrādāt informāciju,” norādīja V. Savicka.

“Ņemot vērā to, ka uzvedību nosaka ne vien individuālie, bet  arī sociālie un vides faktori, skrīninga  veicināšana īstenojama, stiprinot ne tikai veselības uzvedību, bet veselības praksi kopumā – proti, pakāpeniski mainot indivīda paradumus, uzlabojot komunikāciju ar  ārstu, veicinot veselības pratību, nodrošinot atgādināšanas un atgriezeniskās  saites sistēmu, kā arī  pakalpojumu kvalitāti  un pieejamību,” apkopojot pētījumu rezultātus, atzina V. Savicka.

Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja, uzsvēra, ka skrīninga aptveri varētu veicināt, ja ģimenes ārstu praksēm piešķirtu vairāk līdzekļu profilaktiskajam darbam. "Piemēram, ja ģimenes ārsta praksēs tiktu apmaksāts māsas vai vecmātes darbs, lai tās varētu nodarboties ar sievietes veselības un arī skrīninga jautājumiem. Arī ginekologiem noteikti ir svarīga loma krūts vēža profilaksē – vizītes laikā pārrunāt ar pacienti iespējamos krūts vēža riska faktorus, izmeklēt krūtis un painteresēties, vai ir veikts mamogrāfijas skrīninga izmeklējums un pamudināt to veikt," sacīja V. Veisa.

Dr. med. Alinta Hegmane, Latvijas Onkologu asociācijas vadītāja, pauda nožēlu, ka Latvijā krūts vēža skrīnings 14 gadus kopš ieviešanas joprojām nestrādā, un, iespējams, ir jāmeklē citi risinājumi, lai panāktu sieviešu aktīvāku iesaisti. Piemēram, Slovēnijā, kas lepojas ar ļoti labu skrīninga aptveri, sieviešu motivēšanā un organizēšanā iesaistās pacientu organizācijas.

Ārste arī atgādināja, ka krūts vēzis šobrīd nevienā stadijā nav nāves spriedums. “Kaut gan mūsu valsts krūts vēža ārstēšanas iespējas atpaliek no Eiropas, arī Latvijā šobrīd ir pieejamas daudzas efektīvas, pasaules standartiem atbilstošas terapijas iespējas, liela daļa no tām – valsts kompensētas. Tieši tāpēc daļā gadījumu krūts vēzis ir izārstējams pilnībā vai padarāms par hronisku slimību, ar kuru iespējams dzīvot, tai skaitā arī metastāžu stadijā,” uzsvēra A. Hegmane.

Arī Ingrīda Circene, 14. Saeimas deputāte, Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupas vadītāja, uzsvēra personiskās komunikācijas nozīmi skrīninga veicināšanā. Viņas ieskatā, skrīninga organizēšanai uz katrām desmit ģimenes ārstu praksēm būtu nepieciešams viens koordinators, kas apzvanītu sievietes, uzaicinātu uz skrīningu konkrētā laikā, analizētu rezultātus un nepieciešamības gadījumā nosūtītu pie ārsta. Latvijā savulaik īstenotā pilotprojektā ar šādu pieeju skrīninga aptvere sasniedza pat 90%. “Daudzas sievietes izvēlas vizīti uz mamogrāfiju atlikt, tāpēc ir vajadzīgs pamudinājums, personīgs atgādinājums to paveikt,” sacīja I.Circene.

Kampaņas “Noņem rozā brilles!” atklāšanas pasākuma laikā paustie ekspertu ieteikumi krūts vēža skrīninga aptveres palielināšanai tiks apkopoti un iesniegti izskatīšanai Veselības ministrijā un Nacionālajā veselības dienestā, kā arī Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta grupai.

Kampaņa ietvaros maijā sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju sievietēm tiks izplatīti informatīvi materiāli par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža profilaksē, mudinot pārbaudīt krūšu veselību.

Lai atgādinātu par krūts vēža profilakses nozīmi plašākai sabiedrībai, kampaņas ietvaros P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pagalmā pie strūklakas ir novietoti trīs rozā soliņi. Ikviens aicināts piesēst un apdomāt par savu, savu tuvinieku krūšu veselību – ko varam darīt, lai sevi pasargātu, kā arī, skenējot QR kodu, iepazīties ar plašāku informāciju par krūšu profilakses iespējām mājas lapā www.dzivibaskoks.lv

Kampaņu atbalsta SIA "Novartis Baltics" un "Siemens Healthineers".

Foto autors: Zane Bitere, LETA