PERSONISKĀ HIGIĒNA
higiēnisko noteikumu kopums, kas reglamentē ikviena cilvēka izturēšanos darbā, mājās un sabiedriskās vietās; higiēnas nozare. Personiskās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanos un nostiprināšanos. Personiskajai higiēnai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var izplatīties ģimenes un apkārtējā kolektīva locekļu vidū.
Viens no personiskās higiēnas pamatelementiem ir ādas kopšana un matu kopšana. Ķermenis jāmazgā 1 vai 2 reizes nedēļā, mainot arī veļu. Sevišķi jārūpējas par roku tīrību. Roku āda izdala īpašas vielas, kas spēj iznīcināt uz tās nonākušos mikroorganismus. Jo tīrāka ir roku āda, jo spēcīgāka ir šo baktericīdu iedarbība; piem., uz tīrām rokām nonākušo baktēriju skaits 10 minūtēs samazinās par 15% , bet uz netīrām rokām 20 minūšu laikā - par 5%.
95% kopējā baktēriju skaita uzkrājas zem nagiem, tāpēc svarīga ir pareiza nagu kopšana. Netīrumi, kas satur patogēnos mikrobus un helmintu olas, no rokām ar barību var nonākt gremošanas traktā. Katru dienu jāapmazgā ārējie dzimumorgāni (skatīt dzimumdzīves higiēna), jāmazgā kājas un jāmaina zeķes. Personiskās higiēnas iemaņas jāieaudzina jau no agras bērnības (skatīt meitenes higiēna), noteiktos dzīves posmos personiskā higiēna sevišķi rūpīgi jāievēro sievietei (skatīt sievietes higiēna; grūtnieces higiēna; pēcdzemdību periods).
Mutes dobuma un zobu kopšana ne tikai palīdz saglabāt zobus, bet arī novērš dažu orgānu (sirds, locītavu, nieru u.c.) slimības. Regulāri jātīra apģērbs un apavi, jāuzkopj dzīvoklis. Svarīgs personiskās higiēnas elements ir norūdīšanās un fiziskās kultūras pasākumi - rīta vingrošana (skatīt higiēniskā vingrošana), fizkultūras pauzes darba laikā, kuras atjauno cilvēka darbaspējas un palielina arī darba ražīgumu (skatīt darba vingrošana), fiziskās kultūras pasākumi atpūtas stundās pēc darba, piem., sporta nodarbības, pastaigas u.c. Ar fizkultūru ieteicams nodarboties no agras bērnības līdz sirmam vecumam (skatīt fiziskā audzināšana).
Veselību un garīgo darbaspēju saglabāšanos sekmē racionāls un regulārs dienas režīms. Katra regulāra un noteiktā laikā izpildīta darbība kļūst par nosacījuma kairinātāju nākamajai darbībai, tāpēc atsevišķu nodarbību veids noteiktās stundās, kā arī regulāra darba un atpūtas mija taupa organisma spēkus, palielina darbaspējas un labvēlīgi ietekmē veselību. Dienas režīmā jāparedz rīta un vakara tualete, higiēnas vingrošana, profesionālais un sabiedriskais darbs, garīgs darbs mājās, mājas darbi, atpūta.
Viens no pilnīgākiem un organismam nepieciešamākiem atpūtas veidiem ir miegs. Lai miegs būtu pilnvērtīgs, tam jābūt regulāram, nepārtrauktam, dziļam, pietiekami ilgam; jāguļ higiēniskos apstākļos. Vēlams, lai gaisa t° guļamistabā būtu 16°. Vasarā ieteicams gulēt pie atvērta loga, bet ziemā vismaz pie atvērta vēdlodziņa, ja to atļauj meteoroloģiskie apstākļi. Personiskās higiēnas noteikumi jāievēro arī ražošanā, piem., strādājot ar veselībai kaitīgām ķimikālijām, nedrīkst turpat blakus pusdienot, turēt maizi darba tērpa kabatā u.tml. (skatīt arī individuālie aizsarglīdzekļi; lauksaimniecības ķimikālijas).
Personiskā higiēna risina arī racionāla uztura problēmas, jo pilnvērtīgs uzturs nodrošina optimālu cilvēka organisma attīstību, fiziskās un garīgās darbaspējas; svarīgi ir ievērot tīrību ēdiena gatavošanas laikā. Personiskās higiēnas ievērošanai ir liela nozīme, jo nekādi medicīnas zinātnes sasniegumi nevar nodrošināt labu veselību, ja netiks ievērota personiskā higiēna.
