PĒDAS DEFORMĀCIJA
var būt piedzimta vai iegūta. Izšķir vairākus pēdas deformācija veidus. Plakanā pēda (pes planus) ir viena no biežāk sastopamajām pēdas deformācijām; tā var būt piedzimta, bet biežāk izveidojas vēlākajos mūža gados. Raksturīga plakanās pēdas pazīme ir pēdas velves augstuma samazināšanās. Izlīdzinoties velvei, pēda kļūst nedaudz garāka; dažreiz slimnieks pamana, ka tam jāsāk nēsāt lielāka numura apavi. Mainās ādas sacietējumu izvietojums pēdas apakšpusē. Velteņkauls sagriežas un izspiežas uz iekšpusi, līdz ar to pēdas priekšdaļa novirzās uz ārpusi. Te, tāpat arī zem ārējās potītes, mēdz būt stiprākas sāpes. Vēlākajās slimības stadijās uz sāniem sāk noliekties arī papēža kauls; vislabāk tas redzams, skatoties uz kāju no mugurpuses. Kad izveidojusies šāda izteikta plakanās pēdas forma, stipri samazinās pēdas sānkustību apjoms.
Deformācijas veidošanos veicina profesijas, kur darbs saistīts ar stāvēšanu. Nelabvēlīga ietekme var būt faktoriem, kas novājina muskulatūru (infekcijas, cīpslu un locītavu iekaisumi u.tml.). Plakanā pēda biežāk izveidojas tukliem, smagiem cilvēkiem, kā arī sievietēm grūtniecības beigu posmā. Nereti deformācijas cēlonis ir saišu un muskulatūras vājums. Slimības sākumstadijās sāpes sākas tikai pēc ilgstošas staigāšanas vai stāvēšanas, kad muskuļi noguruši. Kad muskulatūra atpūtināta, velvju noslīdējumu var nepamanīt. Šādu stāvokli sauc par pēdas vājumu, un tas ir īstās plakanās pēdas priekštecis. Traucējumi ne vienmēr atbilst velves izlīdzinājumam, - lielākus traucējumus parasti rada deformācijas, kas izveidojušās vēlākajos mūža gados, mazāk traucē piedzimtās deformācijas.
Ārstēšana un profilakse. Gan bērniem, gan pieaugušajiem, kuriem ir pēdas muskulatūras vājums vai jau izveidojusies viegli vai vidēji izteikta plakanā pēda, ieteicams kailām kājām staigāt pa nelīdzenām vietām (mežu, pļavu, akmeņiem). Staigājot pa cietu, līdzenu virsmu, labāk valkāt apavus. Ieteicams ik rītus pēdu masēt: ar vienu roku saspiež pēdu no priekšējās daļas tās garenass virzienā, ar otras rokas delnas malu, spiežot pret pēdas velvi, izdara zigzagveida kustības no augšas uz leju un atpakaļ. Ieteicams masēt pēdas apakšu ar pirkstu galiem, ja iespējams, ar īkšķiem. Lai spiediens būtu lielāks, var uzlikt vienas rokas īkšķi uz otra. Procedūras beigās izdara vieglu apakšstilba masāžu. Ērti lietot īpašus elektriskās masāžas aparātus.
Pēdas muskulatūru sevišķi attīsta kājas pirkstu vingrinājumi. 1. Guļu vai pussēdu stāvoklī intensīvi kustināt kāju pirkstus. 2. Kustināt pēdas uz augšu un uz leju. 3. Nemainot stāvokli, izdarīt pēdas apļveida kustības. 4. Ar kājas pirkstiem izdarīt satverošas kustības, pārvietojot sīkus uz grīdas novietotus priekšmetus, piem., koka klucīšus, čiekurus u.tml. Ja pēdas ļoti sāpīgas un to muskulatūra krampjaini savilkta, no vingrošanas jāatturas. Tādā gadījumā jāsamazina pēdas slodze (staigāt ar kruķiem), tās jāsilda (lieto gaismas kameru, peldes, termoforu), staigājot jālieto supinators. Smagos gadījumos, ja pēdas kaulu savienojumi kļūst nestabili, šie paņēmieni var arī nelīdzēt. Ja izveidojusies sāpīga deformācija, papēža kauls turpina izliekšanos uz āru, bet pēdas vidusdaļa izspiežas uz iekšu. Pēdas sānkustības, kas notiek starp papēža kaulu un velteņkaulu, šajā gadījumā vienmēr zūd. Lai deformācija nepastiprinātos tālāk un zustu sāpes, izdara operāciju. Kustības pašā pēdas locītavā operācija praktiski neietekmē.
Greizais īkšķis (hallux valgus) ir pēdas deformācija, kad pirmais pleznas kauls noliecies uz iekšpusi, bet pats īkšķis - uz ārpusi, pie pirksta pamata veidojot izspiedumu. Āmurveida pirksti (digiti mallei) ir īpatnēja deformācija, kad kājas pirksta gals piespiests pie pirksta pamata, bet tā vidusdaļā ir ass liekums (90° vai pat vēl šaurākā leņķī); tāds nosaukums radies tāpēc, ka saliektais pirksts līdzīgs senlaicīgam āmuram. Šī deformācija kombinējas ar greizo īkšķi un pēdas šķērsvelves izlīdzināšanos. To veicina pārāk īsi apavi (kāju pirksti apavā ir saliekti). Bieži deformācijas cēlonis ir locītavu iekaisums (poliartrīts, reimatoīdi procesi). Ja deformācija piedzimta, biežākais cēlonis ir muguras smadzeņu nervu attīstības traucējumi - nepilnīgi izveidojusies muguras smadzeņu apakšējā daļa. Tas rada nelīdzsvarotu pirkstus un pēdu darbinošo muskuļu spēku, un vienlaikus ar āmurveida pirkstiem izveidojas dobtā pēda (pes excavatus). Tā ir plakanajai pēdai pretēja deformācija, jo pēdas garenvelve ir daudz augstāka. Virs pirksta izliekuma no apava spiediena rodas ādas sacietējumi (varžacis), kas nereti iekaist. Tā kā sacietējumi atrodas tuvu pirkstu locītavām, arī tās var iekaist un pat sastrutot, vēl vairāk pastiprinot pirkstu saliekumu. Tā varžacis, kas ir pirkstu āmurveida deformācijas sekas, pašas var veicināt šo deformāciju. Gadījumā, kad vienlaikus izlīdzināta arī pēdas šķērsvelve, kājas pirksti var tikt vilkti virs pleznas kaulu galviņām. Tās savukārt izspiežas pēdas priekšdaļā, radot sāpīgus sacietējumus (visbiežāk zem II-III pleznas kaula galviņām). Smagākos gadījumos uz augšu atliektie pirksti var tikt izmežģīti. Sāpes pēdas priekšdaļā var traucēt pārvietošanos.
Ārstēšana un profilakse. Tā kā šās pirkstu deformācijas veidošanā liela nozīme ir pēdas šķērsvelves izzušanai, derīgi visi paņēmieni, kas stiprina pēdas muskulatūru plakanās pēdas gadījumā. Jācenšas iztaisnot saliektos pirkstus, liecot tos uz leju. Lieto dažādus no porolona vai porainas gumijas izgatavotus protektorus, ko gredzena veidā uzmauc uz deformētā pirksta vai novieto zem pēdas priekšdaļas. Ja deformācija smagāka un ieilgusi, pirkstu iztaisno, izdarot operāciju.
No piedzimtām pēdas deformācijām biežāk sastopama greizā pēda (pes varus). Papēža deformācija ir samērā reta. Biežāk tā ir sievietēm, kas agri sākušas valkāt apavus ar augstiem papēžiem. Ja deformācija rada traucējumus, operācijas ceļā nokaļ papēža kaula mugurējo augšējo malu. Retāk sastopama pēdas deformācija ir t.s. zirga pēda (pes equinus), kas rodas pēc pēdu iztaisnotāju muskuļu paralīzes, un t.s. papēža pēda (pes calcaneus), kas rodas pēc ikru muskuļu paralīzes, kā arī deformācijas, kas rodas kombinēta nervu, muskuļu un kaulu bojājuma dēļ. 2 att.
