PATOLOĢISKIE STĀVOKĻI
slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir dažādu nelabvēlīgu faktoru ietekme sporta sacensībās un treniņa procesā. Ja sacensības rīko neierastā vidē (piem., kalnos), patoloģiskie stāvokļi rodas biežāk. Gravitācijas šoks - pieaugošs vājums vai samaņas traucējumi - rodas, ja sportists pēc finiša skrējienā, slēpošanā vai riteņbraukšanā tūlīt apstājas. Sniedzot palīdzību, cietušais jāapgulda un kājas jāpaceļ augstāk. Profilakses nolūkā pēc distances veikšanas vingrinājums jāturpina un slodze jāsamazina pakāpeniski.
Hipoglikēmija - cukura daudzuma samazināšanās asinīs (līdz 50 mg% un vēl vairāk) - rodas lielas slodzes laikā. Pazīmes - izsalkuma sajūta, nespēks, auksti sviedri, pat bezsamaņa. Palīdzība - cukurs iekšķīgi (salda tēja) vai vēnā. Profilakse - sacensībās sporta veidos, kas prasa ilgstošu izturību, jāiekārto sportistu ēdināšana, nedrīkst atļaut startēt nepietiekami sagatavotiem sportistiem.
Sporta nodarbībās kalnos (2000 m vjl. un augstāk) nereti novērojama augstuma slimība; garo distanču skriešanā, soļošanā, ja laiks ir karsts un gaiss ļoti mitrs, - arī saules dūriens un karstuma dūriens. Ziemas sporta veidos var rasties apsaldējumi un atdzišana.
Vispārēji dzīvības procesu norises traucējumi var izveidoties sakarā ar akūtu pārslodzi sportā. Bez akūta sirds vājuma te iespējamas arī galvas smadzeņu asinsvadu spazmas (rodas reibonis, bālums, vemšana) u.c. traucējumi. Ja nepareizi trenējas, var rasties pārtrenēšanās. Sportā var būt ultravioletā starojuma izraisīti redzes traucējumi, plakstiņu ādas, konjunktīvas un radzenes apdegums (alpīnistiem, kalnu slēpotājiem), t.s. baseina konjunktivīts (peldētājiem), ausu, kakla un deguna iekaisums (airētājiem, slēpotājiem), dzirdes nerva iekaisums (šāvējiem), kā arī dažādas ādas slimības, piem., epidermofītija (peldētājiem, daiļlēcējiem), furunkuloze (airētājiem, riteņbraucējiem, cīkstoņiem).
Pie patoloģiskajiem stāvokļiem sportā pieskaitāmas arī muskuļu, cīpslu un locītavu slimības (miozīts, tendovaginīts, artrīts), perifēriskās nervu sistēmas slimības (neiralģija, neirīts, radikulīts) utt. Sportistēm, kuru treniņš saistīts ar stipru ķermeņa satricinājumu (vieglatlētika, sporta spēles) un lielu izturības slodzi (riteņbraukšana, distanču slēpošana), var izveidoties nepareizs dzemdes stāvoklis un iestāties menstruālā cikla traucējumi.
Akūtie patoloģiskie stāvokļi sportā rodas sacensību laikā un parasti pāriet, neatstājot sekas, pēc pareizas pirmās palīdzības sniegšanas. Pēc tam nodarbības drīkst atsākt tikai ar ārsta atļauju. Pārējie patoloģiskie stāvokļi un slimības biežāk rodas treniņa procesā un gandrīz vienmēr samazina darbaspējas (galvenokārt balsta un kustību aparāta, asinsrites sistēmas bojājumi). Profilaksē galvenā nozīme ir pareizai sporta treniņa metodikai un medicīniskās kontroles noteikumu ievērošanai.
