Patiess stāsts: Dzīve pēc aknu transplantācijas
Ja valsts dotu zaļo gaismu aknu transplantācijas veikšanai, tā nebūtu pirmā tāda veida operācija Latvijā. Stradiņa slimnīcas speciālistu komanda ko tādu jau paveikuši gandrīz pirms pieciem gadiem - 2011. gada sākumā.
Normunds tagad ir pilnīgi vesels cilvēks, kopā ar sievu saimnieko pašu veikalā, tirgojot labāko gaļu Jelgavā, un abiem ir arī gadu un astoņus mēnešus veca meitiņa. Operācijas brīdī tikpat veca bija viņu vecākā atvasīte, kura tagad godam pilda lielās māsas pienākumus. Normunds kopā ar palīgu izremontējis arī ģimenes māju, turpat iekopts skaists dārzs...
Tā visa, iespējams, nebūtu, ja vien nerastos iespēja pilnīgi bez maksas veikt aknu transplantāciju tepat, Stradiņos. "Visas operācijas izmaksas un pēc tam nepieciešamos medikamentus, kas arī izmaksā ļoti daudz, man kompensēja slimnīca. Viņi gribēja parādīt, ka spēj veikt šādas operācijas, un iegūt valsts atbalstu. Diemžēl tas nav noticis, bet zinu, ka nevarētu atļauties pats apmaksāt ne operāciju, ne medikamentus pēc tam. Tad man būtu jāpārdod māja, un tāpat ar to vēl nepietiktu. Bet atstāt savu ģimeni bez mājām... to es nedarītu. Tad dzīvotu tāpat - kas notiktu, tas notiktu," saka Normunds.
Arī viņam problēmas ar aknu sākās ne jau alkohola, narkotiku vai citas neveselīgas aizraušanās dēļ. Pie vainas ir diagnoze - sklerotizējošais holangīts jeb žults ceļu iekaisums. Tas nozīmē, aknā sašaurinās vai aizaug žultsvadi. Normundam žultsvados veidojās plaisas, organisms pats saviem spēkiem tās sadziedēja, taču radās atkal jaunas, tās aizauga, līdz žultsvadi kļuva necaurlaidīgi. Žults krājās aknā, un vienīgais risinājums bija šī orgāna transplantācija. Arī Normunds izjuta pamatīgu nogurumu, acu āboli kļuva dzelteni, taču vairāku mēnešu garumā vaina netika atrasta. Dzelte kļuva arvien lielāka, līdz vīrietis nokļuva Stradiņos. Sākotnēji Normundam veica žultsvadu operāciju, tajos ielika stentus, tad sekoja milzum daudz izmeklējumu un aknu transplantācijas operācija, kas noritēja vienpadsmit stundas. Par vairākām stundām ilgāk, nekā plānots, taču ārsti un pārējā mediķu komanda varēja atvieglojumā uzelpot, kad pēc pāris dienām Normundu jau varēja no intensīvās terapijas nodaļas pārvest uz parasto, ķirurģijas nodaļu.
Pēc tam sekoja trīs mēnešus ilgs gultas režīms un daudzo medikamentu lietošana, vēlāk vēl viena žultsvadu operācija, bet tagad Normunds lieto vairs tikai imūnsupresīvos medikamentus, lai pazeminātu organisma aizsargspējas un neatgrūstu svešo orgānu. Tas gan nenozīmē, ka viņš biežāk saaukstējas vai slimo ar ko citu, vienkārši tagad Normundam jābūt uzmanīgākam, izejot sabiedrībā - jāvairās no tiem, kas blakus klepo vai puņķojas. Citādi - nekādu ierobežojumu, un arī spēks esot, lai izvadātu meitas uz bērnudārzu, paveiktu visu nepieciešamo veikalā un vakaros vēl pieliktu roku mājas un dārza labiekārtošanā.
Par visu maksāja pats
Pavisam jaunu dzīvi sācis arī Juris (vārds mainīts), kuram nācās uzveikt C hepatītu. To atklāja pirms 15 gadiem, un tikai tagad viņš ir izārstējies. Desmit gadus viņš dzīvoja, vērojot aknu rādītājus asins analīzēs - dakteris bija noteicis: ja tie nepasliktinās, tad var dzīvot, viss kārtībā. 2010. gadā Jurim kļuva fiziski grūti - nespēks, pampa kājas, taču viņš to norakstīja uz pārstrādāšanos, arī daudzjiem pārlidojumiem. Ģimenes ārsts nesaprata, kas par vainu. Pienācā kārtējā analīžu nodošanas reize, bet pēc tam juris devās pie hepatologa, lai uzzinātu rezultātus.
Pats tos aplūkojot, vīrietis nekādas izmaiņas nemanīja, jo šādi rādījumi analīzēs bija vismaz gadu, taču ārsts neļāva viņam braukt mājās. Rādījumi bija katastrofāli, un Jurim bija nepieciešama akūta terapija, lai dzīvotu. Un tad sekoja arī verdikts - nepieciešama aknas transplantācija.
Lai to veiktu, vīrietis devās uz Baltkrieviju. Donors atradās salīdzinoši ātri, un arī nepieciešamos aptuveni 80 tūkstošus eiro Jurim izdevās savākt. Viņš pārdeva māju Rīgā un iegādājās lētāku Saulkrastos, bija arī kādi uzkrājumi... Viss noritēja veiksmīgi, un arī Juris tagad turpina darboties savā biznesā, tikai nu viņam ir strikti noteikts darba laiks. Nekādas pārstrādāšanās. Ar jaunāko medikamentu beidzot uzveikts arī C hepatīts, jo iepriekšējais, vecais medikaments nelīdzēja.
Ja tolaik būtu iespēja veikt orgāna transplantāciju Latvijā, vai Juris uz ko tādu parakstītos? "Jā," viņš atbild nešaubīgi, tomēr piebilst: "Man gan šķiet, ka vislabākais variants būtu tāds - valsts finansē vai līdzfinansē aknu transplantācijas operācijas un medikamentus pēc tam, bet cilvēks brauc operēties uz kādu no ārsvalstu klīnikām. Tur ir lielāks pieprasījums, speciālisti pieredzējušāki, un pacienti pēc tam varētu būt mūsu ārstu uzraudzībā." Juris gan nenoliedz, ka tad, ja šādas operācijas veiktu Latvijā, iespējams, arī uz šejieni brauktu cilvēki no citām valstīm, lai veiktu aknu transplantāciju. Viņa viedoklim piekrīt arī Igors, sakot, ka speciālisti Izraēlas klīnikā vēl ne tik sen viņam teikuši - Latvijā ir profesionāli speciālisti, kuri var veikt aknu transplantācijas operācijas. Tad attīstītos arī tā sauktais medicīniskais tūrisms, un parasti slimnīcas vidēji gada laikā atpelna ieguldītos līdzkeļus.
