PARANOJA
psihiski traucējumi, kuriem raksturīgi murgi (bez halucinācijām), bet kuri nerada pārmaiņas personībā. Paranoja var rasties vairāku psihisku slimību ietvaros. Murgi ir sistematizēti, ikdienišķa satura. Visbiežāk rodas nepamatota, slimīga pārliecība par it kā esošu slimību (hipohondrija), greizsirdības, izgudrošanas, kaitēšanas murgi. Greizsirdības murgi parasti rodas vīriešiem, hroniskiem alkoholiķiem (skatīt arī alkohola psihozes). Saslimušais, kam ir izgudrošanas murgi, piem., pārliecināts, ka izdarījis svarīgu atklājumu, radījis jaunas konstrukcijas aparātus vai atradis neparastas ārstēšanas metodes, oriģinālas teorijas. Daži no šiem izgudrojumiem ir pilnīgi nederīgi, citos tiešām ir kādas nozīmīgas detaļas, bet gandrīz nekad tie nav vērtīgi un izmantojami kopumā. Kaitēšanas murgi raksturīgi veciem cilvēkiem, biežāk sievietēm (saslimušajam liekas, ka viņu apzog, bojā viņa produktus, apģērbu u.tml.). Paranoja pakāpeniski progresē, un slimnieks ar laiku domā tikai par to, kas saistās ar murgiem, reizē zaudējot interesi par apkārtējiem notikumiem, ģimeni, darbu (daži slimnieki iekārto savu "ienaidnieku" kartotēku, pieraksta "ļaundaru" izteicienus, apkārtējo cilvēku parastā rīcībā saskata "apslēptu nozīmi"). Tā kā murgu tematika ir tuva reāli iespējamām konflikta situācijām, diferenciācija nereti ir grūta, un diagnostikā sākumā var rasties pārpratumi. Saslimušais sevi uzskata par pilnīgi veselu, bet murgainās izturēšanās dēļ var kļūt sabiedrībai bīstams un izdarīt noziegumus (sevišķi, ja ir greizsirdības murgi). Ārstē ar neiroleptiskiem līdzekļiem.
