Paplašina "zaļā koridora" ārstu loku un diagnozes
Rīga, 31.okt., LETA. Valdība šodien pieņēma grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, paredzot paplašināt audzēju primārās diagnostikas sistēmu jeb tā saukto "zaļo koridoru".
Grozījumi paredz papildināt noteikumus ar jaunām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām, kā arī atbilstošu kārtību, kādā veicami izmeklējumi, lai nodrošinātu lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām.
No pagājušā gada oktobra "zaļā koridora" kārtība tika attiecināta uz pacientiem ar 11 izplatītākajām vēža lokalizācijām. Tagad kārtība, kas paredz izmeklējumu nodrošinājumu pacientiem desmit dienu laikā, tiks attiecināta arī uz aizkuņģa dziedzera, aknas, žultsceļu un žultspūšļa, ādas, centrālās nervu sistēmas, lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozēm.
Tāpat grozījumi paredz paplašināt ārstu loku, kuri tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Turpmāk šādu nosūtījumu varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi savas kompetences robežās un ārsti-speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Piejūras slimnīcā.
VM ar šiem grozījumiem iecerējusi uzlabot pacientu ar onkoloģiskām slimībām ātrāku un efektīvāku diagnosticēšanu un nodrošināt iespēju sākt savlaicīgu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem pieņemtas izmaiņas, kas saistītas ar apaugļošanu un grūtniecību.
Pēc ministrijas paustā, ņemot vērā, ka tikušas konstatētas problēmas ar pacientu ilgo gaidīšanas laiku medicīniskās apaugļošanas procedūras saņemšanas gaidīšanas rindas kontekstā, grozījumi nosaka, ka pirms pakalpojuma sniegšanas sākšanas pacientes veselības stāvoklis tiek atkārtoti izvērtēts un šo konsultāciju pacientei ir tiesības saņemt kā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu. Šī norma stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri, lai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem būtu iespējams sagatavoties noteiktā pienākuma izpildei.
Vienlaikus patlaban perinatālajā aprūpē uzņem grūtnieces līdz 12.grūtniecības nedēļai, tomēr minimālais termiņš, kurā sievietes uzņem perinatālajā aprūpē, nav noteikts. Līdz ar to situācijās par grūtnieču aprūpi, kurām potenciāli varētu būt pārtraukta grūtniecība, apmaksa par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiek veikta atbilstoši noteikumos iekļautajam tarifam par ginekologa, dzemdību speciālista pirmreizēju vai atkārtotu grūtnieces vai nedēļnieces apskati. Tā ir būtiski augstāka samaksa, salīdzinot ar tarifu, kas tiek maksāts par ginekologa apmeklējumu un apskati citos gadījumos. VM uzsver, ka, nosakot augstāku samaksu par ginekologa, dzemdību speciālista pirmreizēja vai atkārtota grūtnieces vai nedēļnieces apskati, valsts mērķis bija uzlabot grūtnieču aprūpi, lai veicinātu bērnu dzimstību.
Grozījumi paredz noteikt, ka grūtniece tiek uzņemta perinatālajā aprūpē un valsts sāk maksāt paaugstinātu tarifu par grūtnieču apskati no 8.grūtniecības nedēļas. "Konkrētā laika perioda noteikšana neietekmēs grūtnieces aprūpes kvalitāti un ļaus samazināt izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem," uzsver VM.
