Orlovs Antidopinga nodaļai pārmet pievienošanos aicinājumam liegt Krievijas sportistiem piedalīties 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs

Rīga, 3.okt., LETA. Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs (S) šodien Saeimas Sporta apakškomisijā paudis sašutumu par Latvijas Sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļas pievienošanos ārvalstu kolēģiem aicinājumā liegt Krievijas sportistiem piedalīties 2018.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs.

Šorīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē deputāti un viesi pārrunāja situāciju antidopinga jomā.

Diskusijas laikā Orlovs vēlējies uzzināt, cik Latvijas sportistu tika pieķerti pagājušajā gadā antidopinga noteikumu pārkāpšanā un kāpēc 2014.gada Ziemas olimpiskajās spēlēs antidopinga noteikumu pārkāpumos tomēr tika pieķerti Latvijas hokejisti.

"Tie divi mūsu slavenie hokejisti, kuri bija pieķerti, bija pateicoties jums, vai informācija bija paņemta no citiem avotiem?" interesējās Orlovs.

Viņu neapmierināja tas, ka sportisti antidopinga noteikumu pārkāpšanā tika pieķerti, neskatoties uz to, ka pirms sacīkstēm viņiem tika veiktas antidopinga kontroles.

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis skaidroja, ka pēc pēdējām Ziemas olimpiskajām spēlēm Helsinku laboratorijai tika prasīts, kā gadījies, ka sportistam atrod dopingu divas nedēļas pēc iepriekšējo pārbaužu veikšanas. "Helsinku laboratorija atbildēja, ka viņi to [konkrēto aizliegto vielu] nemeklēja. Tātad viņi nestrādāja pietiekami augstā līmenī," secināja Vrubļevskis.

Orlovs uzsvēra, ka šāda interese viņam radusies, ņemot vērā, ka Latvijas Antidopinga nodaļas vadītājs Mārtiņš Dimants iepriekš norādījis, ka nodaļa pievienosies ārvalstu kolēģiem aicinājumā liegt dalību Krievijas sportistiem nākamā gada Ziemas olimpiskajās spēlēs.

"Izlasot Veselības ministrijas ziņojumu, redzu, ka 15 momenti neatbilst prasībām un mēs neesam spējīgi, pēc jūsu teiktā, kontrolēt mūsu sportistus tā, kā mums prasa WADA un visi pārējie. Bet tajā pašā laikā es ne tik sen izlasīju, ka jūs esat viens no tiem, kas piebiedrojas, lai atstādinātu mūsu kaimiņus no Olimpiskajām spēlēm," pauda Orlovs.

"Jūs esat jauns cilvēks gados - jūs neatceraties ne 1980.gadu, ne 1984.gadu olimpiādes, kad sportisti, kuri nepiedalījās olimpiādēs,- viņiem bija ļoti liela traģēdija," zināja teikt deputāts.

Orlovs paaugstinātā tonī Dimantam uzsvēra, ka viņš ir "parastais ierēdnis", nevis politiķis un viņam jānodarbojas ar savu darbu, nevis "jāiziet pie tā politiskā paziņojuma".

"Sakārtojiet savu saimniecību no sākuma, lai mūsu sportisti būtu balti un pūkaini, un tīri, un tikai pēc tam turpiniet kaut ko pārmest mūsu kaimiņiem!" sašutis Orlovs.

Neskatoties uz Dimanta mēģinājumiem skaidrot, ka Antidopinga nodaļas pievienošanās ārvalstu kolēģu aicinājumam ir daļa no darba kopējā antidopinga sistēmā, Orlovs šādus skaidrojumus noraidīja, uzsverot, ka "tā nav kopēja sistēma", atkārtoti uzsverot nepieciešamību sākumā sakārtot "savu saimniecību".

Kā ziņots, Nacionālo Antidopiga aģentūru organizācijas (NADO) biedres aicinājušas liegt Krievijas sportistiem piedalīties 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs. NADO aicina diskvalificēt Krieviju, jo "ir pierādīta tās krāpšanās 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs un tā nespēj pildīt savus pienākumus cīņā par tīru sportu". Tāpat NADO līderi apsūdz Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), ka tā "turpina atteikties saukt pie atbildības Krieviju par vienu no lielākajiem dopinga skandāliem sporta vēsturē".

Diskvalifikāciju pieprasa ASV, Austrijas, Austrālijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Singapūras, Somijas, Vācijas, Zviedrijas nacionālās antidopinga organizācijas, kā arī Nacionālo Antidopinga organizāciju institūts. Tāpat aicinājumam pievienojās vēl virknes valstu, tostarp Igaunijas, antidopinga organizācijas.

Samilzušā dopinga skandāla dēļ Krievijas sportistiem pērn varēja iet secen Riodežaneiro Vasaras olimpiskajās spēlēs, taču par šīs valsts atlētu dalību Olimpiādē lēma sporta veidu starptautiskās federācijas. Tā no olimpiskajām spēlēm tika diskvalificēti 68 Krievijas vieglatlēti.

Pērnā gada decembra sākumā Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgā izmeklēšanas komisija kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadībā publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk nekā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā. Tāpat ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Antidopinga aģentūra un Maskavas antidopinga laboratorija.

Maklarena ziņojumā arī bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas. Rezultātā WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.

Taču nesen laikraksts "The New York Times" ziņoja, ka WADA pret 95 Krievijas sportistiem atcels apsūdzības, jo tai nav izdevies iegūt pietiekami daudz pierādījumu par atlētu līdzdalību šīs valsts vērienīgajā dopinga programmā. Laikraksta rīcībā nonāca WADA ģenerāldirektora Olivjē Nigli parakstīts dokumentus, kurā teikts ka pret 95 no 96 aizdomās turētajiem Krievijas atlētiem, izmeklēšana tiks beigta, jo nav izdevies iegūt daudz pierādījumu.

Maskava līdz šim ir noliegusi, ka Krievijā būtu darbojusies valsts izveidota dopinga programma.