Lieldienu svētku galds nav iedomājams bez raibi krāsotām olām - tās tradicionāli tiek uzskatītas par Lieldienu simbolu, ko apvij dažādi ticējumi un tradīcijas. Kāda ir olu nozīme mūsu uzturā, skaidro veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste Jeļena Pavlova.

Olu uzturvērtība

Divās vistu olās ir aptuveni 140 kkal, 12 g pilnvērtīgu olbaltumvielu (satur visas neaizvietojamās aminoskābes, kuras organisms pats nespēj saražot),  9 g tauku, kuru lielāko daļu veido nepiesātinātās taukskābes, kas vajadzīgas imunitātei un hormonālai sistēmai. Olās praktiski nav ogļhidrātu. Olas satur dažādas minerālvielas, tādas kā cinks, jods, selēns, magnijs, hroms, dzelzs un citi. Tās satur B grupas vitamīnus, visus taukos šķīstošos vitamīnus. Satur arī karotinoīdus, kas piešķir krāsu olas dzeltenumam. Olā ietilpst tādi karotionīdi kā luteīns, kriptoksantīns un zeaksantīns. Tie labvēlīgi ietekmē acu veselību - palīdz pasargāt no mākulas deģenerācijas un kataraktas attīstības. Karotionīdu saturs atkarīgs no vistu uztura un audzēšanas apstākļiem. Kā rāda pētījumi, luteīns uzsūcas labāk ēdot olas, nevis uztura bagātinātājus vai dārzeņus.

Olas satur lecitīnu un holīnu. Pēdējais ir būtiska uzturviela smadzeņu attīstībai un normālai darbībai. Adekvāta holīna uzņemšana grūtniecības laikā var pasargāt no nervu stumbra pataloģijām. Savukārt lecitīns labvēlīgi ietekmē aknu veselību, veicina žults sekrēciju, samazina žultsakmeņu veidošanos, kā arī mazina aterosklerozi, ietekmējot holesterīna līmeni.

Vērts atcerēties, ka olu uzturvērtību nenosaka olu izmērs (tas ir atkarīgs no vistas šķirnes), olu krāsa vai dzeltenuma krāsa (atkarīga no barības).  Uzturvērtība ir atkarīga no vistas sugas, vecuma, uztura un vides faktoriem. Līdz ar to visas vistu olas nebūs pilnīgi vienādas uzturvērtības ziņā.

Olas un holesterīns

Daudzus cilvēkus uztrauc, ka olas bagātīgi satur holesterīnu. Vienā olā ir ap 200 mg holesterīna, kas atbilst pieļaujamajam uzņemtā holesterīna daudzumam dienā. Uztraukumam nav pamata, ja holesterīna līmenis asinīs ir normas robežās. Droši var nedēļā ēst septiņas olas jeb vienu olu dienā. Izrādās holesterīns olās maz ietekmē  holesterīna līmeni asinīs, toties liels piesātināto tauku daudzums gan. Tos mēs uzņemam ar visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem – piena produktiem, gaļu, arī palmu, kokosriekstu eļļu un kakao sviestu. Tātad, ja apēdīsim vienu vārītu olu dienā, tad sirds un asinsvadu veselība netiks negatīvi ietekmēta, bet, ja ola tiks uzcepta (tauku daudzumu uzreiz varam palielināt par 50%), un vēl klāt pieliksim bekonu vai kādu citu gaļas izstrādājumu, apkaisīsim ar sieru, tad pavisam noteikti mūsu asinsvadi nebūs par to mums pateicīgi. Ja holesterīna līmenis jau ir paaugstināts, tad iesaka olu daudzumu, precīzāk olu dzeltenumu skaitu, samazināt līdz trīs dzeltenumiem nedēļā.

Vai paipalu olas satur holesterīnu un vai tās ir vērtīgākas par vistu olām?

Viens no izplatītākajiem mītiem, ko nākas dzirdēt, ir: "Paipalu olās nav vai ir ļoti maz holesterīna". Ja mēs salīdzināsim vienu paipalu olu ar vienu vistu olu, tad holesterīna paipalu olās tiešām būs mazāk (76 mg pret 186 mg), bet jāņem vērā vienas olas svars (paipalu ola sver aptuveni 10 g, bet vistas ola  - 50 g).  Līdz ar to paipalu olās holesterīna būs pat vairāk.

Paipalu olas satur trīs reizes vairāk B1 vitamīna, 1,7 reizes vairāk B2 vitamīna, 2 reizes vairāk B3 vitamīna, 1,4 reizes vairāk folātu, aptuveni 2 reizes vairāk B12 vitamīna, satur 2 reizes vairāk dzelzs, nedaudz vairāk citu  minerālvielu, piemēram, cinka, kalcija, fosfora, magnija. Tajās ir nedaudz mazāk kālija, B6, A vitamīna un par 30% mazāk D vitamīna.

Bez paipalu olām ir vēl citu putnu olas, piemēram, vērtīgas ir arī pīļu olas, bet tās saturēs vairāk tauku un holesterīna.

	Vistu	Paipalu	Zosu	Pīļu
Enerģētiskā vērtība (kcal)	143	158	185	185
Olbaltumvielas (g)	12.56	13.05	13.87	12.81
Ogļhidrāti (g)	0.72	0.41	1.35	1.45
Tauki (g)	9.51	11.09	13.27	13.77
Holesterīns (mg)	372	844	852	884
Minerālvielas
kalcijs (mg)	56	64	60	64
dzelzs (mg)	1.75	3.65	3.64	3.85
magnijs (mg)	12	13	16	17
fosfors (mg)	198	226	208	220
cinks (mg)	1.29	1.47	1.33	1.41
kālijs (mg)	138	132	210	222
nātrijs (mg)	142	141	138	146
selēns (µg)	30.07	32	36.9	36.4
Vitamīni
B grupas vitamīni:
B1 (mg)	0.04	0.13	0.147	0.156
B2 (mg)	0.457	0.79	0.382	0.404
B3 (mg)	0.075	0.15	0.189	0.2
B6 (mg)	0.17	0.15	0.236	0.25
B9 (µg)	47	66	76	80
B12 (µg)	0.89	1.58	5.1	5.4
K  (µg)	0.3	0.3	0.4	0.4
A  (µg)	160	156	187	194
D (µg)	2	1.4	1.7	1.7

Avots: United States Department of Agriculture. Agricultural Research Service. National Nutrient Database
*vienas olas svars: vistu ola (50 g), paipalu ola (9 g), zosu ola (144 g), pīļu ola (70 g)

Olas sniedz sāta sajūtu, bet diemžēl nesatur C vitamīnu, ogļhidrātus, šķiedrvielas, tāpēc olu ēdienus ieteicams papildināt ar svaigu dārzeņu salātiem un pilngraudu maizes šķēlīti. Ja ir palielināts svars, tad vairāk par diviem olu dzeltenumiem dienā nevajadzētu ēst un šajā dienā vēlams plānot tauku saturu citos produktos, proti, izvēlēties liesākus produktus pārējās ēdienreizēs.

Kas jāņem vērā, lietojot uzturā olas?

Olas ir produkts, kas var  radīt  risku saslimt ar zarnu trakta infekcijām, piemēram, salmonelozi, tāpēc nav ieteicams lietot uzturā jēlas olas.  Olas jāvāra septiņas minūtes. Pirms to lietošanas uzturā ir jāpārliecinās, vai tās ir svaigas un nav bojātas.  Ieplīsušas olas noteikti ir jāizmet. Olas jāglabā  tikai ledusskapī, ilgāk par divām stundām tās nedrīkst turēt ārpus ledusskapja. Vienmēr pēc saskares ar olām ar mazgāšanas līdzekļiem jānomazgā  rokas, trauki un virtuves darba virsmas.