No 2020.gada optometrists kļūs par ārstniecības personu
Rīga, 26.jūn., LETA. No 2020.gada 1.janvāra optometristam tiek piešķirts ārstniecības personas status, kā arī normatīvos ietvertas prasības šī speciālista izglītībai, liecina šodien valdībā atbalstīto noteikumu projektu pakotne, kas precizē esošo normatīvo regulējumu.
Kā norāda Veselības ministrija (VM), lai Latvijas optometristu izglītība tiktu atzīta Eiropā, kurā nav vienotības profesijas apmācības apjomā un tālākizglītībā, kā arī nav vienotības profesijas nosaukumā un atļautajās profesionālajās manipulācijās un kompetencēs, Latvija, veidojot optometristu izglītības programmas, ņem vērā Eiropas optometrijas un optikas padomes izvirzītās prasības.
Kā informēja VM, arī Lielbritānijā un Norvēģijā optometrists ir ārstniecības persona.
Kā pausts grozījumu anotācijā, Latvijā optometrijas studijas sāk studenti ar dažādu sagatavotību dabaszinātņu priekšmetos, tādēļ daudz laika tiek veltīts, lai studentu līmeni vispārējos dabaszinātņu priekšmetos izlīdzinātu un iedotu specifiskās zināšanas šajos priekšmetos atbilstoši optometrista kompetencēm un katrs no studentiem spētu turpināt apgūt specifiskos profesijas priekšmetus, neizjūtot kritisku zināšanu līmeņa trūkumu. Optometriskā izglītība nodrošina teorētiskās zināšanas, praktiskās iemaņas un kompetences, kuras nepieciešamas redzes primārai aprūpei, redzes funkciju novērtēšanai un korekcijai ar brillēm, kontaktlēcām un citiem redzes palīglīdzekļiem, kā arī redzes terapijai. Studiju ilgums optometristam ir pieci gadi.
Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai sertifikāciju veiks Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.
Šodien VM veikusi virkni izmaiņu Ministru kabineta noteikumos, lai veicinātu ārstniecības personu atgriešanos un palikšanu nozarē. Piemēram, māsu palīgiem samazināts tālākizglītības punktu skaits, kas nepieciešams pārreģistrācijai ārstniecības personu reģistrā. Turpmāk māsu palīgu profesionālās pilnveides apjoms, veicot pārreģistrāciju, samazināts no 150 uz 100 akadēmiskajām stundām, samērojot to ar tālākizglītības punktu skaitu, kas nepieciešams māsām un vecmātēm.
Grozījumi paredz arī iespēju jaunās ārsta apakšspecialitātes iegūt ārpus rezidentūras. Noteikts, ka jaunās apakšspecialitātes - neirofiziologs, invazīvais radiologs, mugurkaulāja ķirurgs - bez rezidentūras programmas apguves var iegūt tikai attiecīgajā pamatspecialitātē sertificēta ārstniecības persona, kā arī noteikti kritēriji to apguvei.
Noteikumu grozījumi paredz arī medicīnas studentiem iespēju speciālista uzraudzībā strādāt kā medicīnas asistentam. Tāpat ar grozījumiem noteikumos atviegloti nosacījumi ārstniecības personām veikt pārreģistrāciju.
Izstrādātie noteikumu grozījumi paredzēti, lai sabiedrībai būtu pieejami kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp grozījumi vērsti uz pacientu drošību un datu aizsardzību. Grozījumi definē nosacījumus reitterapijas pakalpojumu sniedzējiem. Regulētas arī tiesības ārstniecības iestādes klientu un pacientu reģistratoriem apstrādāt pacientu datus darbā ar e-veselību, tostarp e-nosūtījumiem. Noteikta arī prasība ārstniecības atbalsta personām par zināšanām un iemaņām pacientu datu aizsardzības jautājumos, kas jāapliecina pārreģistrējoties.
