Rīga, 1.aug., LETA. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Zemgales reģionālā centra vadītāja amatā iecelts dienesta ārsts Dmitrijs Sergejevs, aģentūru LETA informēja NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Sergejevs ir sertificēts neatliekamās medicīnas ārsts, kurš dienestā strādā teju 20 gadus. Darbu neatliekamajā palīdzībā sācis kā feldšeris, bet, iegūstot ārsta izglītību, strādājis intensīvās terapijas brigādē un reanimācijas brigādē. Pēdējos sešus gadus strādājis dienesta Medicīnas kvalifikācijas un mācību centrā, līdzdarbojoties mediķu apmācību programmu un vadlīniju izstrādē, kā arī vērtējis dienesta mediķu darba kvalitāti.

Bukša klāstīja, ka Sergejevs ir strādājis arī ārkārtas tālruņa 113 dispečercentrā. Vairākus gadus viņš darbojas arī kā mācībspēks Medicīnas koledžā, Paula Stradiņa medicīnas koledžā un Latvijas Universitātē, apmācot topošos mediķus.

Amata konkursa komisija vienbalsīgi atzinusi Sergejeva kandidatūru par atbilstošu amatam.

Sergejevs aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņa uzdevums būs gādāt par to, lai arī turpmāk dienests Zemgales iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Tikmēr par Zemgales reģionālā centra vadītāja vietnieci izraudzīta Ilona Indriksone. Viņa ir ārsta palīdze un vairāk nekā desmit gadus strādājusi dienestā gan mediķu brigādē, gan arī organizējot brigāžu darbu vienā no Rīgas brigāžu atbalsta centriem. Paralēli darbam dienestā viņa bijusi Paula Stradiņa koledžas docētāja, kā arī darbojusies biedrībā "Baltijas HIV asociācija".

Kā ziņots, Zemgales reģionālā centra vadības vietas vakantas kļuva pēc tam, kad darbu pametis centra vadītājs Roberts Fūrmanis un viņa vietnieks Kristians Galanders.

Iepriekš kā galveno iemeslu lēmumam par NMPD Zemgales reģionālā centra vadītāja amata pamešanu Fūrmanis aģentūrai LETA minēja vēlmi uz pilnu slodzi atgriezties ārsta profesijā. "Visu savu apzināto dzīvo esmu bijis ārsts. 11 gadus pavadīju augstskolā, lai iegūtu ārsta izglītību, un šobrīd ir pēdējais brīdis, kad jāizlemj, vai ārsta sertifikātu nolieku plauktā vai arī turpinu strādāt profesijā un attīstīties tajā," atzina Fūrmanis, piebilstot, ka lēmums nav bijis spontāns, bet pārdomāts un izsvērts.

Pēc viņa paustā, papildus grūdiens aiziešanai no amata bijis ārējais spiediens uz dienestu un viņa kā reģionālā centra vadītāju. "Divus gadus seni notikumi, kuros visas pārbaudes un izmeklēšanas mani attaisnoja, joprojām tiek izmantotas, lai grautu dienesta prestižu. Dienests ir lielu pārmaiņu priekšā. Biju un esmu viens no tiem cilvēkiem, kurš uzskata, ka šīs pārmaiņas ir nepieciešamas. Tajā pašā laikā ir cita puse, kura ir pret pārmaiņām, un nevēlos kļūt par instrumentu, ar kura palīdzību kaut kādā veidā tiek mēģināts izdarīt spiedienu un bremzētu nepieciešamās pārmaiņas," teica Fūrmanis.

2016.gadā maijā tika sākta dienesta pārbaude saistībā ar informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, organizējot NMPD publisko pakalpojumu sniegšanu. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" tolaik ziņoja, ka vadoša NMPD darbiniece - Iluta Hmeļnicka - kādam klientam, kurš bija lūdzis valstij piederošā dienesta palīdzību, piedāvājusi pakalpojumus privātā konkurenta - "Veselības centra 4" - vārdā.

Raidījumā Fūrmaņa vārds gan neizskanēja, taču uz dienesta izmeklēšanas laiku viņš tika atstādināts. Dienesta izmeklēšana nekādus pārkāpumus Fūrmaņa darbībās neatklāja, un pēc neilga laika viņš amatā tika atjaunots.