Nepieciešamības gadījumā Stradiņu slimnīcas mediķi varētu apsvērt iespēju atkal piedalīties protesta akcijā
Rīga, 31.jūl., LETA. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) mediķi nepieciešamības gadījumā varētu atkārtoti piedalīties protesta akcijā, aģentūrai LETA teica slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Sarmīte Plūme.
Viņa norādīja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotājā protesta akcijā, kuras laikā mediķi uz mēnesi atteicās strādāt pagarināto normālo darba laiku, veselības aprūpes darbinieki parādīja problēmas medicīnā un cer, ka tās tiks risinātas. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā šīs problēmas tiks risinātas un vai veids, kā tas tiks darīts, mediķus apmierinās. "Ja mūs tas neapmierinās un būsim gatavi, vienoti un varēsim sarunāt, protesta akcija varētu būt vēl nopietnāka, pat streiks," piebilda Plūme.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka protesta akcija noteikti nenotiks augustā.
Plūme norādīja, ka galvenais, ko arodbiedrība vēlas, ir normālas algas, lai mediķiem nebūtu jāstrādā pagarinātais normālais darba laiks. Pagarinātais darba laiks pārstrādina cilvēkus, mediķi ir noguruši, neapmierināti, turklāt saskaras arī ar problēmām ģimenē, jo nevar pavadīt laiku ar saviem bērniem un citiem tuviniekiem.
Vienlaikus arodbiedrības vadītāja sacīja, ka veselības aprūpes darbiniekiem nākamgad paredzēts būtisks atalgojuma pieaugums, taču joprojām nevienā no normatīvajiem aktiem tas nav iezīmēts.
Pēc Plūmes teiktā, nākamnedēļ, 10.augustā, arodbiedrība iecerējusi tikties ar LVSADA pārstāvjiem, lai pārrunātu protesta akcijas rezultātus un citus ar nozari saistītus jautājumus.
Stradiņa slimnīcā LVSADA rīkotajā protesta akcijā piedalījās 133 mediķi.
Kā ziņots, pieprasot uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, 1.jūlijā aptuveni 800 mediķi LVSADA rīkotajā brīdinājuma akcijā pārtrauca strādāt pagarināto normālo darba laiku. Arodbiedrība lēmumu par brīdinājuma akciju pieņēma, jo grozījumi Ārstniecības likumā nenodrošinot arodbiedrības iecerētos uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā pagarināto normālo darba laiku.
Iepriekš Keris informēja, ka pēc brīdinājuma akcijas beigām LVSADA uzmanīs tālāko notikumu gaitu saistībā ar topošo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Tāpat Keris pauda, ka pagaidām topošajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā nav redzami būtiskākie politiķu solījumi. Likumprojektā nezināmu iemeslu dēļ nav iestrādāts ne tas, ka veselības aprūpes finansējumam līdz 2020.gadam, nevis "kaut kad tālā nākotnē", ir jāsasniedz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ne solītais finansējuma pieaugums nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai.
