NĀTRENE
slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze. Nātrene var būt akūta un hroniska. Akūtā nātrene parādās ļoti strauji un ilgst no dažām minūtēm līdz vairākām stundām. Hroniska nātrene ilgst mēnešiem un bieži atkārtojas. Ja nātrene lokalizējas dziļi zemādā un daļēji arī gļotādā, parasti skarot seju un kaklu, to sauc par Kvinkes tūsku. Nātrene ir alerģiskas dabas un rodas sakarā ar pārmaiņām organisma reaktivitātē. Nātrenes izraisītāji jeb alergēni var būt ļoti dažādi: medikamenti - antibiotikas, sulfanilamide В grupas vitamīni; uzturlīdzekļi - zemenes, olas, vēži, zivis, konservi; infekcijas perēkļi organismā, sevišķi žults izvadceļos, parazitāras slimības - askaridoze, malārija; ieelpotas vielas - smaržas, odekoloni, ķīmiski aerosoli, ziedputekšņi; fizikāli kairinātāji - visbiežāk ultravioletais starojums (piem., saules staru iedarbība) un aukstums; kukaiņu - bišu, lapseņu, sirseņu, blusu, blakšu, odu, dunduru dzēlumi. Nātrenes attīstībā liela nozīme ir uztraukumam, garīgai pārpūlei, kas aktivē slimības gaitu. Nātrene var būt pavadsimptoms kolagenozei, ļaundabīgam audzējam, cukura diabētam, aknu un nieru slimībām, serumslimībai, siena drudzim. Ārstēšana ilgstoša. Lieto prethistamīna līdzekļus, efedrīnu, adrenalīnu, hormonu preparātus, kā arī vakcīnas, kas satur loti mazas nātrenes izraisošo faktoru devas. Profilakse. Jāvairās no kaitīgiem faktoriem, kā arī laikus jāārstē slimība, kas var izraisīt nātreni.
