MURGI
domāšanas patoloģijas forma; aplamas domas, kas neatbilst īstenībai un nepakļaujas koriģēšanai. (Medicīnā šim apzīmējumam nav sakara ar miegu un gulēšanu.) Murgi var būt tikai psihiski slimam cilvēkam. Slimnieks, kam ir murgi, rīkojas atbilstoši savām aplamajām domām (murgaina izturēšanās). Slimībai progresējot, murgi ar laiku kļūst par vienīgo un centrālo domāšanas tematu, kas pārņem visu personību. Tāds cilvēks pārstāj par citu ko interesēties, darbā bieži kļūdās, kļūst vienaldzīgs pret ģimeni, draugiem. Murgi var būt gan tuvi īstenībai un ticami, šķietami loģiski un sistematizēti, gan arī absurdi, fantastiski un haotiski. Ir vairāki murgu sindromu veidi - paranojālais (skatīt paranoja), paranoidālais un parafrēniskais.
Paranoidālajiem murgiem tematika ir plašāka nekā paranojālajiem, pārsniedz ticamības robežas, vairs neradot šaubas par psihisku slimību. Saslimušais stāsta, ka viņam visur sekojot (vajāšanas murgi), vajāšanā un novērošanā iesaistoties arvien jaunas personas. Slimniekam ir dzirdes halucinācijas, viņam šķiet, ka par viņu runā, apspriežas, draud, gatavo ļaunprātīgus plānus. Saslimušais it kā jūt ārēju spēku («vajātāju») iedarbību uz savām domām un sajūtām, smagākos stāvokļos arī uz kustībām. Slimnieks stāsta, ka jūkot domas, tās attīstoties pret paša gribu un kļūstot zināmas apkārtējiēm cilvēkiem, vajagot atcerēties daudz nepatīkamu pagātnes notikumu, rodoties gluži svešas, ne vairs savas domas.
Parafrēniskie murgi sākas, slimībai progresējot; murgu saturs kļūst fantastisks (piem., slimnieks sarunājas ar citām planētām, jūt iedarbību, kas it kā nāk no svešām valstīm, tāliem kontinentiem, uzskata sevi par valsts galvu u.tml.). Murgu dinamika var būt dažāda atkarībā no slimības pamatprocesa - murgi var pēkšņi rasties un arī strauji pāriet, var ilgstoši dominēt tikai viens murga temats («viens punkts»), bet citādi slimnieka rīcība reizēm ir pilnīgi pareiza, un saglabājas līdzšinējās darbaspējas. Intensīvu murgi periodā saslimušajam slimības apziņas pilnīgi trūkst, bet murgu rašanās sākumā un beigās tā daļēji var būt, tāpēc šajos periodos noderīga psihoterapija. Ārstē pamatslimību.
