Mīti un patiesība par ķermeņa aizsardzības sistēmu - imunitāti
Šķiet, ka pie gada tumšākajiem mēnešiem pierast nav iespējams, jo katru gadu nogurums un fizisks vājums ir visai labi pazīstamas sajūtas ikvienam no mums. Šie simptomi var kalpot kā pirmie novājinātas imūnsistēmas vēstneši. Kā cīnīties ar miegaino pašsajūtu un iegūt enerģiju, kad tā ir visvairāk nepieciešama? Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa skaidro, kas ir imūnsistēma, kliedējot vairākus mītus, kā arī sniedz vērtīgus padomus tās aizsargāšanai.
Kāpēc stipra imunitāte ir svarīga?
Imūnsistēma cilvēka ķermenim dara milzu pakalpojumu, tā stimulē visa organisma sistēmu kopumā un aizsargā no slimību izraisošiem mikroorganismiem. Šī iemesla dēļ ir ļoti būtiski, lai imūnsistēma būtu stipra un spējīga cīnīties pret nelabvēlīgajām baktērijām, vīrusiem. Imūnsistēmas labklājība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, uzturā lietotās pārtikas, fiziskajām aktivitātēm, pašsajūtas kopumā, kā arī no zarnu mikrofloras. Zarnu traktā mītošās baktērijas ietekmē organisma darbību, jo mums vajadzīgās vielas uzsūcas caur zarnu trakta gļotādu. Līdz ar to, ja zarnu traktā atrodas nelabvēlīgās baktērijas, ir traucēta uzturvielu, vitamīnu, mikroelementu uzsūkšanās, tiek novājināta imūnsistēma.
Ieteicamie produkti imunitātes stiprināšanai
Lai ikdienā rūpētos par savu organismu un izvēlētos veselīgus ēdienus, nav nepieciešams ievērot īpašas diētas, galvenais ir saprast, kas organismam attiecīgajā brīdī ir nepieciešams. Vērtīgs imunitātes stiprinātājs ir vitamīns D, kuru saulainās vasaras dienās uzņemam ar saules stariem, bet aukstajos, tumšajos mēnešos to ieteicams uzņemt ar uztura bagatinatājiem un lietot uzturā treknas zivis, aknas, olu dzeltenumus. Ne mazāk svarīgs ir C vitamīns, ko varam uzņemt ēdot tādas ogas kā dzērvenes, upenes, brūklenes, kā arī dažādus dārzeņus - papriku, kāpostus, pētersīļus. Tiem, kuri vēlas stiprināt imunitāti pēc iespējas efektīvāk, ļoti ieteicams ir smiltsērkšķis, jo tā lapas un ogas satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus, tādā veidā apgādājot organismu ar dabiskajiem vitamīniem. Ieteicams ir arī vitamīns A, cinks, selēns, alveja, kā arī polifenoli, kas ir bioloģiski aktīvas vielas, kuras darbojas kā spēcīgi antioksidanti, aizsargājot mūsu ķermeņa šūnas.
Mīti un patiesība par imūnsistēmu
Valkāt ķiploku krelles, neapmeklēt publiskus pasākumus, nesportot aukstajos mēnešos - mīti par stipras imūnsistēmas saglabāšanu ir daudz un dažādi, taču, kuri no tiem atbilst patiesībai, atbild farmaceite.
Mīts Nr. 1 - vakcinācija novājina imūnsistēmu
Ja vakcinācija tiek veikta pareizā laikā un vajadzīgā brīdī, vakcinācija stiprina, nevis novājina imūnsistēmu. Vakcinācija izstrādā antivielas pret, piemēram, gripas vīrusu, līdz ar to imūnsistēma attiecīgajā brīdī spēj reaģēt ātrāk un spēcīgāk.
Mīts Nr. 2 - uzsākt sportošanu ar lielu slodzi aukstā laikā nav vēlams
Fiziskas aktivitātes vienmēr ir vēlamas, taču ir jāzina mērs. Lielas slodzes un pārpūles rezultātā organismā rodas daudz brīvie radikāļi, kas iznīcina šūnas un bojā imūnsistēmu, tāpēc ar sportu jānodarbojas pamazām, pieradinot sevi pie vēsā laika. Katram vajadzētu izvērtēt savas iespējas un apzināties potenciālos riskus.
Mīts Nr. 3 - antibiotikas palīdz saglabāt stipru imūnsistēmu
Antibiotikas zarnās iznīcina kā nevēlamās, tā arī labās baktērijas, līdz ar to imunitāte tiek novājināta. Lai izvairītos no antibiotiku radītajām sekām, papildus var lietot labās baktērijas jeb probiotiķus, antioksidantus, minerālus (selēnu un cinku).
Mīts Nr. 4 - imūnsistēma ir nemainīga
Imūnsistēma mūža laikā mainās. Jaunībā tā ir spēcīgāka, savukārt vecumdienās tā ievērojami novājinās. Piemēram, vielmaiņai kļūstot lēnākai, tāpat arī citi organismā notiekošie procesi norisinās lēnāk.
