MINERĀLŪDEŅI

dabiski ārstnieciskie minerālūdeņi, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums, specifiskas fizikālās īpašības (t°, radioaktivitāte u.tml.) un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu. Minerālūdeņu ārstnieciskie faktori ir vairāki.

1. Mineralizācija (lielāka par 2 g/l). Pēc mineralizācijas pakāpes izšķir vāji, vidēji, stipri mineralizētus ūdeņus un pārsātinātos minerālūdeņus (sālsūdeņi), kam mineralizācija ir lielāka par 35 g/l.

2. Jonu sastāvs. Galvenie katjoni ir nātrijs, magnijs, kalcijs, galvenie anjoni - hlors, sulfāti, hidrogenkarbonāti. (Nozīmīgi ir visi komponenti, kuru daudzums ūdenī nav mazāks par 20 mgekv./% . Pēc pārsvarā esošajiem anjoniem ārstnieciskos minerālūdeņus iedala hidrogenkarbonātu, hidrogenkarbonātu-sulfātu, sulfātu, sulfātuhlorīdu, hidrogenkarbonātu-sulfātuhlorīdu, hidrogenkarbonātu-hlorīdu un hlorīdu klasē; katrai klasei atkarībā no katjonu sastāva ir vairākas apakšklases.

3. Gāzu sastāvs. Bioloģiski aktīvas ir ogļskābā gāze (vairāk nekā 0,5 g/l), sērūdeņradis (vairāk nekā 10 mg/l), slāpeklis un metāns. Visplašāk dabā izplatīti siltie ogļskābie minerālūdeņi, kas sastopami Kaukāzā - Kislovodskā, Pjatigorskā, Žeļeznovodskā un Esentukos, Armēnijas un Gruzijas PSR, kā arī Pamirā, Tjanšanā, Dienvidsahalīnā, Kamčatkā un citur; aukstie ogļskābie minerālūdeņi ir Jakutijas APSR, Čukču pussalā, Burjatijas APSR, Citas apgabalā un citur. Pazīstamākie ārstnieciskā sērūdeņraža minerālūdeņu avoti - Macestā, Talgi, Pjatigorskā, Hilovā, Ķemeros; slāpekļa minerālūdeņi - Belokurihā, Naļčikā, Chaltubā; metāna minerālūdeņi - Jeiskā, Maikopā, Suhumos.

4. Mikrokomponentu (minerālo un organisko) sastāvs: dzelzs, bors, jods, fluors, varš, kobalts, mangāns u.c, kā arī bioloģiski aktīvas organiskās vielas - humuss, naftēnskābes, bitumi un zemākās taukskābes. Minerālvielas un organiskās vielas var būt dažādās attiecībās, piem., Naftusjas minerālūdeņiem ir maza mineralizācija, bet bagāts organisko vielu sastāvs.

5. Radioaktivitāte (īpatnējā aktivitāte > 185 Bq/l jeb 5 nCi/l). Radioaktīvos minerālūdeņus iedala 2 grupās - radona (skatīt radona ūdeņi, ārstnieciskie) un rādija minerālūdeņi. Rādija minerālūdeņi satur rādija sāļus un arī radonu.

6. Minerālūdeņu aktīvā reakcija - bāziska, neitrāla, skāba.

7. Temperatūra. Izšķir vēsus (t° zemāka par 20°), siltus (20-36°), karstus jeb termālus (37-42°), ļoti karstus jeb hipertermālus minerālūdeņus (virs 42°). LPSR ārstniecībā plaši izmanto 2 minerālūdeņu tipus - sērūdeņraža minerālūdeņi (iegūst Ķemeros, Baldonē, Siguldā, Kandavā, Bārbelē un citur) un hlorīdu minerālūdeņi (iegūst Ķemeros, Jūrmalā, Valmierā, Līčos). Pārsātinātos hlorīdu minerālūdeņus (atrasti Baldonē, Ķemeros, Mežciemā, Liepājā; to mineralizācija ir lielāka par 105 g/l, broma daudzums - 150 mg/l) ārstniecībā izmanto Liepājas sanatorijā.

Minerālūdeņus izmanto pēc ārsta norādījumiem gan ārīgi - peldēm, dušām un citur (skatīt balneoterapija), gan iekšķīgi dažādu hronisku kuņģa un zarnu, aknu, žultspūšļa, urīnceļu, augšējo elpošanas ceļu slimību, vielmaiņas traucējumu ārstēšanā. Minerālūdeņu ārstnieciskā iedarbība atkarīga no visiem minerālūdeņu ārstnieciskajiem faktoriem. Organisma atbildes reakcija savukārt ir atkarīga no atsevišķu orgānu, orgānu sistēmu funkcionālā stāvokļa. Lietojot ārstniecības minerālūdeņus iekšķīgi, tie iedarbojas vispirms uz mutes, kā arī kuņģa un zarnu gļotādu, kur atrodas daudz receptoru; minerālūdeņos izšķīdušās vielas uzsūcas organismā, nonāk asinīs un neirohumorālā ceļā iedarbojas uz atsevišķu orgānu, orgānu sistēmu funkciju un arī uz visu organismu. Vāji mineralizēto minerālūdeņu dzeršana palīdz izdalīt no organisma dažādus sāļus, vielmaiņas produktus; šādus minerālūdeņus bieži lieto par galda minerālūdeņiem, piem., Cēsu gāzētais galda ūdens.

Minerālūdeņus par ārstniecības līdzekli lieto tikai pēc ārsta norādījumiem, - nepareizi un nevietā lietoti minerālūdeņi var būt pat kaitīgi. Ārstēšanās kurss parasti nepārsniedz 1 mēnesi; minerālūdeņus ar noteiktu t° (20-40°) dzer 2-3 reizes dienā, 15- 60 minūtes pirms ēšanas 100-200 g 1/2-1 glāze) vienā reizē. Dažreiz, piem., izdarot žultspūšļa drenāžu, vienā reizē iedzertais minerālūdeņu daudzums var būt arī lielāks (400 g). Minerālūdeņus ar labiem panākumiem var dzert no avotiem (kūrortos), kā arī no pudelēm. Galvenie dzeramie minerālūdeņi parādīti tabulā. Minerālūdeņu labvēlīgā ietekme ir lielāka, ja minerālūdeņus lieto kompleksā ar pareizu režīmu, diētu, klimatterapiju u.c. Slimības saasinājuma periodā minerālūdeni dzert nedrīkst. Bez dabiskajiem minerālūdeņiem lieto arī mākslīgos minerālūdeņus gan iekšķigi (piem., zelteri), gan ārīgi (peldes u.c). (Minerālūdeņu ieguves vietas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR parādītas shematiskajā kartē; skatīt attēlu rakstā kūrorti.) Tab.