METEOROTROPISMS
organisma reakcija uz laika apstākļu maiņu; meteoroloģisku faktoru radītās novirzes organisma darbībā, visbiežāk nervu sistēmā, asinsritē, gremošanā un iekšējā sekrēcijā. Izšķir centrālās un perifēriskās meteorotropisma pazīmes. Centrālās pazīmes ir nogurums, nomāktība, baiļu sajūta, nemierīgs miegs, tieksme uz strīdiem, samazinātas koncentrēšanās spējas, priekšstatu izbālēšana; brīvā fantāzija un acumirkļa jaunrade nereti aktivējas.
Perifēriskās pazīmes - slikta dūša, pat vemšana, caureja vai aizcietējums, sirdsklauves, palielināts urīna daudzums, samazināta izturība pret tabakas dūmiem, alkoholu un kafiju. Meteorotropisma pazīmju intensitāte dažādiem cilvēkiemvar būt visai atšķirīga; par slimīgām novirzēm organismā liecina tikai intensitātes pārmērīgums (skatīt meteorotropiskās slimības). Meteorotropisma gadījumā mainās ne tikai cilvēka pašsajūta un dažādu orgānu darbība, bet arī asins, limfas, urīna, smadzeņu šķidruma un dažādu audu sastāvs, piem., atmosfēras spiedienam pazeminoties, pieaug kapilāru sienu caurlaidība, pastiprinās asins recētspēja, pieaug leikocītu skaits, palielinās virsnieru garozas hormonu daudzums asinīs.
