Ik gadu aptuveni 50 bērniem tiek uzstādīta diagnoze - vēzis. Pirms diviem gadiem Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) kopā ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS) un uzņēmumu "Mikrotik" uzsāka kopīgu projektu "Latvijas Bērnu ļaundabīgo audzēju iniciatīva", lai bērnu ārstēšanai padarītu pieejamas jaunākās ģenētiskās diagnostikas metodes. Tagad šim sadarbības projektam pievienojies arī uzņēmums "Smartomica", kas palīdzēs šo ģenētisko informāciju izmantot ģenētisko mutāciju novērošanai un interpretēšanai. Rezultātam vajadzētu būt iespējai jau pavisam tuvā nākotnē izmantot personalizētu pieeju ārstēšanas metožu izvēlē, kā arī iespējai izmantot precīzijas medicīnu.

"Smartomica" ir biotehnoloģiju uzņēmums, kura bāzes vieta ir Latvija. Uzņēmums izstrādā mākslīgajā intelektā balstītas kompleksas vēža ārstēšanas metodes. Šo metožu ietvaros tiek izmantotas vēsturiskās zināšanas kombinācijā ar katra pacienta personīgo profilu. "Smartomica" izmantotās tehnoloģijas unikalitāte ir tehnoloģiski sarežģītas analīzes iespējamība, kas ļauj izmantot dažādus datus par pacientu, lai izveidotu personalizētu pieeju viņa ārstēšanai.

"Uzņēmuma fokuss ir jaunāko zinātnisko sasniegumu izmantošana ikdienas medicīnas pakalpojumos jau šodien. Tas, ko mēs vēlamies darīt Latvijas Bērnu ļaundabīgo audzēju iniciatīvas ietvaros, ir parādīt, kā zinātnieki sadarbībā ar mediķiem jau tagad ar personalizētu pieeju var nodrošināt ieguvumu katram pacientam individuāli. Personīga pieeja vēža ārstēšanā bērniem gan joprojām ir ļoti izaicinoša, tāpēc mazajiem pacientiem Latvijā būs unikāla iespēja izmantot pielāgotus ārstēšanas risinājumus," sadarbību komentē Prof. Igors Komans, uzņēmuma valdes loceklis.

Viens no Latvijas Bērnu ļaundabīgo audzēju iniciatīvas aizsācējiem ir uzņēmuma "Mikrotik" vadītājs Džons Tallijs (John Tully): "Uzņēmuma "Smartomica" pieredze darbā ar bioinformātiku un viņu piedāvājums izmantot bezmaksas atskaites, kurās iekļauta informācija par ģenētiski sekvenētajiem audzēju paraugiem, palīdzēs tagad un nākotnē glābt bērnus, kuriem ir grūti ārstējama vēža formas."

Onkoloģiska saslimšana ir viens no galvenajiem bērnu un pieaugušo nāves cēloņiem visā pasaulē - šāda diagnoze ik gadu tiek uzstādīta aptuveni 300 000 bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Pētnieki lēš, ka vismaz 60% bērnu, kas izārstējas, turpmākajā dzīvē ir vismaz viena hroniska saslimšana, ar ko jāsadzīvo. Savukārt 30% izārstēto bērnu pēc tam ilgi izjūt sekas no ķīmijterapijas un staru terapijas. Ģenētikas pētījumi nodrošinātu precīzāku diagnostiku un alternatīvu ārstēšanas metožu izmantošanu, iespējams, samazinot ārstēšanas intensitāti un tādējādi arī bērna ciešanas, kā arī ārstēšanas izmaksas, kas dotu būtisku ietaupījumu veselības aprūpes budžetā. 

""Zelta standarts" bērnu onkoloģijā ir ārstēšana saskaņā ar terapijas protokoliem, ko izstrādā lielos multicentriskos terapijas optimizēšanas pētījumos. Tajos pašlaik vēl neiesaka pievienot katram pacientam mērķterapiju individuāli, jo nav pietiekami daudz pētījumu, lai varētu apgalvotu, ka tas nevar arī kaitēt. Turklāt no aktuālās pierādījumos balstītās literatūras zināms, ka lielākā daļā bērnu vecuma onkoloģisko saslimšanu pirmreizējā situācijā ir ievērojami mazāks mutāciju mērķmolekulu daudzums, kā to atrod pieaugušo vecuma onkoloģijā. Tādēļ arī visā pasaulē bērnu okoloģijā pamata ārstēšana joprojām ir ķīmijterpija. Savukārt, atšķirīga situācija bērnu onkoloģijā ir recidīva gadījumā un atsevišķiem audzējiem arī primārās saslimšanas laikā - šajos audzējos ir aprakstīts lielāks mutāciju daudzums un mērķterapija šajos gadījumos var būt vērtīgs papildinājums terapijai vai pat vienīgā ārstēšanas iespēja vispār. Šie pacienti šobrīd varētu būt lielākie ieguvēji no BMC un "Smartomica" izmeklējumiem - bez tiem mērķterapija nav iespējama. Neatkarīgi no tā, protams, pievienotā vērtība ir arī zinātniskā bāze, kas veido pamatu labākai bērnu vecuma audzēju bioloģijas un uzvedības izpratnei un tā, iespējams, "bruģē ceļu" individuālai terapijai katram pacientam nākotnē. Tomēr pašlaik ne pasaules vadošie onkoloģijas centri, ne mēs šajā punktā vēl neesam nonākuši," saka BKUS Bērnu hematoonkoloģija nodaļas virsārste Santa Kursīte.

BKUS sadarbība ar BMC jau ir sekmējusi to, ka Valsts iedzīvotāju genoma datubāzē tiek regulāri ievākts un uzglabāts ļaundabīgo audzēju pacientu bioloģiskais materiāls. Tā paraugi tālāk tiek izmantoti sarežģītai molekulārai analīzei, ko veic BMC zinātnieki, izmantojot nākamās paaudzes sekvenēšanas pieeju, kas tiek lietota visā pasaulē. Neskatoties uz to, ka pētnieki un mediķi ir gatavi pacientu informēšanai, paraugu vākšanai un sarežģītai molekulārai analīzei, iegūto datu interpretācija ir lielākais šī projekta izaicinājums. Lai dati iegūtu interpretējamas aprises, ir nepieciešama pieredzējušāko ārstu, molekulāro biologu un bioinformātiķu sadarbība. Iegūtie dati var nebūt izmantojami nekavējoties, taču pētnieki ir pārliecināti - datu vākšana uzlabos zināšanas par bērnu onkoloģisko saslimšanu patoģenēzi un veicinās izpratni par precīzu un personalizētu ārstēšanas stratēģiju izvēli, kas šobrīd lielākajā daļā gadījumu netiek izmantota.