Mediķu atalgojuma pieaugumu un ģimenes ārstu mērķa kritēriju ieviešanu plāno nostiprināt valdības noteikumos
Rīga, 2.nov., LETA. Veselības ministrija (VM) ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, ģimenes ārstu trīs mērķa kritēriju ieviešanu un ietveršanu kapitācijā plāno nostiprināt ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".
Sagatavotā noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot noteikumos iekļautās normas atbilstoši ekonomiskai un finanšu situācijai, kā arī ņemot vērā iestāžu izteiktos priekšlikumus veselības aprūpes nozarē. Grozījumi šodien tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.
Kā informēja VM, noteikumu projekts paredz īstenot ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, paaugstinot vidējo ārstniecības personu darba samaksu - ārstiem un funkcionāliem speciālistiem līdz 1125 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem līdz 675 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām līdz 450 eiro. Arī stacionāra darba samaksa noteikta līdzvērtīgā apmērā papildus nodrošinot diennakts perioda segšanu, piemaksu par nakts darbu, svētku dienu un pagarinātā darba laika segšanu.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz ģimenes ārstu trīs mērķa kritēriju ieviešanu - nodrošināt ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu veselības stāvokļa novērtējumu, nodrošināt ģimenes ārsta konsultāciju pieejamību piecu dienu laikā, kā arī nodrošināt ģimenes ārsta prakses darbību gan rīta, gan vakara stundās.
Projekts paredz arī no nākamā gada uzlabot ļaundabīgo audzēju sekundāro diagnostiku, proti, ar 2018.gada 1.jūliju iecerēts nodrošināt valsts apmaksātus pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus personām ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju noteiktām lokalizācijām.
Atbilstoši veiktajām izmaiņām noteikumu projektā plānots arī uzlabot dienas stacionārā sniegto pakalpojumu kvalitāti, precizējot dienas stacionārā veicamo manipulāciju klāstu. Ņemot vērā pacientu drošības aspektus, dienas stacionārā veicamo manipulāciju klāstā nebūs iekļautas manipulācijas, kas saistītas ar lielu risku pacienta veselībai un kurām nepieciešama ilgstoša pēcoperācijas aprūpe, norāda VM.
Savukārt, lai uzlabotu valsts organizētā krūts vēža un dzemdes kalka vēža skrīninga pieejamību, ar grozījumiem paredzēts ne tikai uzlabot valsts organizētā izmeklējuma pieejamību, bet arī risināt problēmsituācijas, kad persona, piemēram, dzīves vietas maiņas dēļ, nav saņēmusi uzaicinājuma vēstuli.
