Medicīnas jomas speciālisti Zemgalē izjūt uzlabojumus e-veselības darbā
Jelgava, 4.janv., LETA. Pēdējās dienās, salīdzinot ar nedēļas sākumu, e-veselības sistēma darbojas labāk, aģentūrai LETA apliecināja vairāki Zemgales medicīnas iestāžu pārstāvji.
Lai arī sistēmas darbībā ir novērojami sarežģījumi, Aizkraukles medicīnas centra vadītāja Dzintra Krišjāne atzina, ka, salīdzinot ar otrdienu, kad e-veselības sistēmas lietošana kļuva obligāta, tā strādā labāk. Lielākas problēmas iestādes speciālistiem sagādāja slimības lapu izrakstīšana, savukārt recepšu sagatavošana notikusi raitāk.
Medicīnas centrs sistēmu izmanto tiešsaistē, nelietojot pieejamās atbalsta programmas, kas ir iegādājamas par maksu.
"Lielu jēgu no atbalsta programmām neredzu, jo, parunājot ar citiem, kas programmas lieto, sistēma nebūt nebija ātrāka," skaidroja Krišjāne.
Arī Zemgales veselības centra vadītāja Mārīte Sproģe Jelgavā atzina, ka pirmajā sistēmas darbības dienā bija problēmas ar darba nespējas lapu sagatavošanu, bet pašlaik problēmas ir novērstas.
Savukārt Vecumnieku novada Skaistkalnē strādājošais ģimenes ārsts Uldis Mantons šodien ārpus pieņemšanas laika gatavojas strādāt ar recepšu un slimības lapu izrakstīšanu, jo daļa recepšu, kas sagatavotas iepriekš, ir pazudusi, tāpat ir problēmas ar darbnespējas lapām, kas izrakstītas vēl pērnā gada nogalē. Daļēji jautājumus ar sistēmas darba traucējumiem izdevies novērst, sazinoties ar atbalsta dienestu.
"Varbūt vajadzēja ieviest kādu pārejas periodu, iespēju sistēmu izmantot reģionu praksēs," uzskata ārsts, kuram receptes izrakstīšanai otrdien bija nepieciešamas 40 minūtes.
Mantons cer, ka sistēmas nepilnību un neatvērto slimības lapu dēļ speciālistiem neradīsies problēmas ar uzraugošajām iestādēm.
Skaistkalnes ģimenes ārsts neredz jēgu izmantot atbalsta programmas, kas varētu izmaksāt ap 30 eiro mēnesī, jo arī tām būtu jāpielāgojas, turklāt Mantonam nav pārliecības, vai valsts atļauj visu privāto izstrādātāju programmatūru izmantošanu.
Speciālists nav apmierināts arī ar attieksmi pret valsts valodas lietošanu sistēmā.
"Tiklīdz kāda lielāka problēma, uzreiz izmet ārā tekstu angliski, bet mūsu valsts valoda ir latviešu," stāstīja Mantons.
Jau ziņots, ka no 2018.gada 1.janvāra sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Otrdien problēmas ar sistēmas darbību skārušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, tostarp Ventspils, Jelgavas un citu pilsētu poliklīnikas.
Arī trešdien reģionālo slimnīcu speciālisti novērojuši traucējumus e-veselības sistēmas darbībā, aģentūra LETA uzzināja medicīnas iestādēs. Vairākas galvaspilsētas slimnīcas šī gada pirmajās dienās nav saskārušās ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem, taču Rīgas 1.slimnīcā mediķiem problēmas sagādājusi gandrīz katras elektroniskās receptes izrakstīšana, jo sistēma šīs receptes nemitīgi uzskatījusi par kļūdainām.
