MASA
ķermeņa. Antropometrijā tā ir viens no rādītājiem, kas raksturo organisma vispārīgās fiziskās attīstības pakāpi. Ķermeņa masa lielā mērā atkarīga no auguma (ķermeņa garuma un proporcijām), dzimuma (vīriešiem parasti lielāka nekā sievietēm), kā arī no barojuma, muskuļu masas, vecuma. Iznēsāta jaundzimušā masa atkarībā no mātes organisma individuālajām īpatnībām un grūtniecības gaitas parasti svārstās no 2500 līdz 4000 grami. Par pareizu zīdaiņa fizisko attīstību liecina ķermeņa masas dinamika: 5 mēnešu vecumā bērna masa divkāršojas, gada vecumā - trīskāršojas. Lielākais ikgadējais masas pieaugums ir skolas vecumā, pusaudža gados tas sasniedz pat 3 - 5 kg. Veseliem cilvēkiem brieduma un pusmūža gados ķermeņa masas svārstības ir nelielas un saistītas tikai ar sezonas un fiziskā noslogojuma maiņu. Pēc 50 - 55 gadu vecuma ķermeņa masa nedaudz samazinās. Lai noteiktu normālo ķermeņa masu, dažkārt izmanto antropometrisko Broka indeksu, pēc kura normāla ķermeņa masa kilogramos vienāda ar auguma cm skaitu mīnus 100 (augumam līdz 165 cm), 105 (augumam 165 - 175 cm) vai 110 (augumam virs 175 cm). Šim rādītājam gan ir tikai orientējoša nozīme. Ķermeņa masas patoloģiska palielināšanās vai samazināšanās saistīta biežāk ar vielmaiņas un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumiem, gremošanas orgānu slimībām, ļaundabīgiem audzējiem. Ķermeņa masas visbiežākā novirze ir palielināta masa. Tā veicina dažādu slimību, piem., aterosklerozes, žultsakmeņu slimības attīstību. Ārstēšana atkarīga no pamatslimības rakstura. Dažādu paņēmienu (sviedrēšanās, diētas ierobežojumi, hormonu preparāti) izmantošana ķermeņa masas mākslīgai samazināšanai (sportistiem u.c.) pieļaujama tikai saskaņā ar ārsta ieteikumiem.
