Mans bērns skolā neēd, ko nu?
Skolas bērni intensīvi aug, attīstās un mācās, tāpēc vajag daudz enerģijas un gribasspēka, bet to palīdz nodrošināt daudzveidīgs, pilnvērtīgs un veselīgs uzturs.
Veselībai drošs sāls daudzums, samazināts cukura daudzums, ierobežota miltu konditorejas izstrādājumu pieejamība skolās nav tikai šķēpu laušana par bērnu uzturu skolā. Veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste Liene Sondore akcentē vecāku pašu lomu un prasmju pārbaudi - vai veselīgas maltītes bērniem ir pieejamas mājās? Daudzveidīgs un uzturvielām bagāts skolēnu uzturs ir ļoti svarīgs.
Iemesls diskusijām par veselīga, pilnvērtīga uztura sastāvu un proporcijām būs vienmēr, jo pašreizējie valdības grozītie noteikumi par uztura normām izglītības iestādēs ir tikai kompromiss starp ēdināšanas uzņēmumiem un veselības ministriju. Tie paredz, ka skolu, aprūpes iestāžu un slimnīcu ēdnīcu ēdienkartēs izmantot tikai tādus pārtikas produktus, kas satur dabiskas izcelsmes krāsvielas, aromatizētājus un noteiktus konservantus: etiķskābi, citronskābi, pienskābi, askorbīnskābi, ābolskābi. Lai jaunieši apgūtu veselīga uztura pamatus, papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei skolu kafejnīcās atļauto pārtikas produktu klāstā iekļauta maize ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, sviests, krēms, želeja, ievārījums, augļu un ogu mērce un biezenis. Uzkodu un dzērienu automātos drīkstēs izplatīt dehidrētu pienu.
Ģimene ir vide, kur veidojas un attīstās skolēna garšas īpašības un ēšanas ieradumi, tai zemapziņā ir noteicošā loma, un tāpēc personisks paraugs var krietni vairāk motivēt un nodrošināt labākus rezultātus. "Tā, kā gatavo mājās, nekad nekur negatavos. Tas jāzina bērniem, un tas jāsaprot vecākiem. Katram mums atmiņā ir mīļākie bērnības ēdieni, kurus īpašā veidā prata pagatavot mīļā vecmāmiņa. Taču ir mainījušies vecāki - daudzi mājās ikdienas steigas, aizņemtības dēļ vairs negatavo, labprātāk izvēlas pusfabrikātus. Tāpēc šobrīd ir bērni, kuri neēd zupas un dārzeņu sautējumus, toties viņi ļoti labi pārzina pusfabrikātus, ikdienā lieto saldus vai sāļus produktus, tiem uzdzerot gāzētus dzērienus", tā savus vērojumus pauž uztura speciāliste Liene Sondore.
Vecākiem ir jāpievērš uzmanība gan pārtikas produktu daudzveidībai, kvalitātei un uzturvielu sastāvam, gan gatavošanas veidam, kas nereti prasa padziļinātas zināšanas, izpratni par produktu izvēli un daudzveidību. Liela nozīme ir izpratnei par veselīgām uzkodām un to, kādus produktus izvēlēties skolēnam likt launaga kārbā.
"Latvijā jau ir daudz skolu ar labu pieredzi pielāgot, dažādot ēdienu receptes, lai maltītēs ēdiens būtu garšīgs un izskatītos pievilcīgs," gandarīta uztura speciāliste Liene Sondore, lai gan nereti ir vērojamas situācijas, kad viens no bērniem kaut ko neēd, turklāt spēj vienaudžiem tik tēlaini motivēt savu izvēli, un tā nostrādā klases efekts - arī citi kļūst atturīgi pret šo produktu vai ēdienu. Tādēļ skolas pavāram jāvēro bērnu izvēle un var gadīties, ka ir jāmaina ēdienkartē kāds ēdiens!
Daudz tiek diskutēts arī par cukura un sāls lietošanu ikdienā, par to, vai tiešām ēdiens ar samazinātu sāls daudzumu ir garšīgs un ēdams. Liene Sondore iemet vēl vienu akmentiņu pieaugušo dārziņā: "Tās ir tikai iedomas, ka ēdiens ar samazinātu, veselībai nekaitīgu sāls daudzumu ir negaršīgs. Ja to saka pavārs, tad viņam jāizdara tā, lai tomēr būtu garšīgi! Ir skolas, kurās klases audzinātāja uz galda uzliek no mājām nestu sālstrauciņu. Tā nedrīkst būt!"