Mana mazuļa laimes komplekts
Šorīt man aizrāvās elpa. Nē. Man tā bija pazudusi pavisam. Nav un viss. Tu raugies vienā punktā un laiks ir zudis. Nav nekā. Tu nejūti kā šalko vējš, kā dipina kaimiņu bērni aiz loga. Ir tikai mirklis un divas brūnas "pogas", kas raugās tevī ar tādu paļāvību, it kā Tu būtu visa pasaule. Un Tu arī esi visa pasaule.
Nekad neesmu ticējusi to sieviešu stāstiem, kuras pauž, ka katrai no mums ir divas dzīves. Viena pirms un pavisam cita pēc bērna dzimšanas. Mainoties viss - uzskati, vērtības, mērķi un galvenais, mēs pašas paliekam citas.
Taču tagad, kad uz mani raugās šīs elpu aizkustinošās, mazās, piemīlīgās bērna ačeles, mazajiem un vēl tik kuslajiem, vienā murskulītī sačokurojošie bērna pirkstiņi, man ne tikai aizraujas elpa, bet pārņem svēta pārliecība, ka šāda ir absolūtas laimes sajūta.
Manu iekšējo dūdošanu, pārtrauca viegla bērna guldzināšana, kas pārauga raudās. Sajūtu pārņemta biju uz sekundi savam mazulim atņēmusi dārgāko- uzmanību. Taču ne tikai tas. Manam mazulim bija iekaisušas actiņas. Paņēmu mīkstu vates bumbiņu un ar tīru ūdeni mēģināju izmazgāt mazuļa actiņu zonu, bet nekā. Nākošajā dienā iekaisums nebija pārgājis.
Varbūt, ka es izskatījos pēc histēriskas būtnes brīdī, kad ieskrēju aptiekā. Mans mētelis bija vaļā, mati plīvojoši un vējā sakrituši uz sejas, bet soma pilnībā vaļā, pieļauju, ka arī tās saturs bija redzams. Taču ziniet, kad domā par savu mazuli, kurš droši vien šai brīdi jūtas slikti, pēdējais par ko domā ir savs izskats. Biju tik ļoti nobažījusies, ka pat lāga nesapratu, ko man aptiekāre atbildēja uz jautājumu, ko darīt, ja bērnam ir iekaisušas ačeles. Var jau būt, ka visas mātes, tā satraucas par savu pirmdzimto, varbūt es viena tāda, taču aptiekāre man ieteica labāk konsultēties ar ārstu, kā arī piebilda par skalošanu ar kumelīšu tēju.
Rokā patverot tikko nopirkto kumelīšu tēju, grasījos jau skriet prom, tikpat zemā startā kādā biju ielidojusi, kad aptiekāre pie manis vērsās ar jautājumu cik vecs ir mans mazulis. 2 mēneši atbildēju un pirms vēl paguvu ko bilst, man tika pasniegta dāvana. Tas jums, viņa teica sniedzot man maziņu divkrāsainu rokassomiņu ar uzrakstu "Mazuļa komplekts". Klusi vien nomurminot paldies izskrēju laukā, kaut kur tālumā dzirdot kā kāds piebilst "tas jums noderēs".
Teikšu atklāti, nedz es tai brīdī iedziļinājos, kas tā par dāvanu, nedz kāds tajā saturs. Aulekšiem aizskrēju uz mašīnu un steigšus pierakstīju savu mazuli pie ārsta.
Nekādu nopietnu sarežģījumu izrādās nebija un regulāri veicot actiņu aprūpi ar siltu ūdeni ar laiku iekaisums arī beidzās. Bet ziniet, pēc nedēļas es tomēr atvēru to mazuļa komplektu. Atcerējos. Un es biju tik ļoti priecīga, ka ne izstāstīt. Bez mīļām un noderīgām vēstulēm, pamācībām par bērna kopšanu un uzturu es komplektā atradu Johnson’s baby mīkstās bērnusalvetes, Happy pamperus, gaisa caurlaidīgus krūšturu ieliktnīšus, dažādas bērnu eļļiņas, tēju barojošām mātēm un sviestu svara zaudēšanai, Veselības centra 4 pakalpojumu kuponus un daudz ko citu. Kāds teiktu nieks, bet ziniet – nē. Es pat biju tik priecīga, ka vēlreiz aizgāju uz to aptieku uz kuras ir liels zaļš uzraksts Euroaptieka un pateicu paldies aptiekārei. Izrādās es nebiju vienīgā laimīgā. Pašlaik notiek akcija, kuras laikā visas tās māmiņas, kuras vēl tikai gaida savu mazuli atnākam pasaulē vai kuras mazulis ir līdz 6 mēnešu vecs, par jebkuru pirkumu saņems šo Mazuļu komplektu.
Var jau būt, ka manu pārlaimīgo starojumu izraisīja apziņa, ka ar manu mazuli atkal viss ir kārtībā. Varbūt. Var jau būt, ka es priecājos par niekiem. Bet ziniet, viss šai pasaulē sastāv no niekiem. Tā arī ir laimes formula. Var jau būt, ka citiem daudz pārtikušākajiem šī visnotaļ iespaidīgā dāvana nešķitīs prieka un šī raksta vērta, bet es esmu citās domās. Ziniet, ir vērts ne tikai radīt citiem svētkus, bet arī dalīties prieka radītās izjūtās. Kaut vai niecīgās. Jo tas ne tikai kultivē prieku, bet ir vienīgais ceļš uz laimi. Laimi, ko sajūti, kad ieskaties sava mazuļa pogainajās atčelēs caur kura glāsmaino vaigu tavā pašas sejā atspoguļojas dvēseles miers.
