MĀKSLĪGĀS ASINSRITES APARĀTS
speciāla ierīce, ar ko var nodrošināt mākslīgu asinsriti organismā, atsevišķā orgānā, loceklī, kā arī piesātināt asinis ar skābekli. Mākslīgās asinsrites aparātu veido 2 pamatsistēmas: "mehāniskā sirds" - dažāda veida sūkņi, kas nodrošina asinsriti, - un "mākslīgās plaušas" jeb oksigenatori - ierīces, kurās plūstošās asinis piesātinās ar skābekli. Bez šīm pamatsistēmām mākslīgās asinsrites aparātā ir arteriālās un venozās novadcaurules, filtri, gāzes
maģistrāles un dozējošās ierīces, vadīšanas un kontroles mehānismi un pultis. Mākslīgās asinsrites aparāta darbības jauda (asinsrites tilpums laika vienībā, sistoles tilpums, aparāta veikums, asinsspiediens u.c.) ir atkarīga no atsevišķo iekārtu un mezglu konstrukcijas īpatnībām. Visi mākslīgās asinsrites aparāti vairāk vai mazāk traumē caurplūstošās asinis, turklāt eritrocītu bojājuma dēļ iestājas hemolīze; šo traumatisko efektu mazina, aparāta un visu cauruļu iekšpusi nosedzot ar silikonu. Jaunākajos mākslīgās asinsrites aparātu modeļos ierīkotas elektroniskas ierīces, kas automātiski regulē darbības parametrus, uztur asinīs nepieciešamo t° un laikus signalizē par novirzēm no normālā darba režīma. Mākslīgās asinsrites aparātu lieto sirds operācijās (skatīt ekstrakorporālā asinsrite), dažu locekļu slimību ārstēšanā, orgānu transplantācijā un fizioloģiskos eksperimentos ar dzīvniekiem. Skatīt arī reģionālā perfūzija.
